Anita Anitīna * * * Ar zili zilām vizbulītēm rokās Iet meitene un klusi dzied kaut ko Par sapņu zirgiem, kuri jūras krastā Pa mēnesnīcas ceļu aizauļo. Mirdz ūdens sudrabā, bet varbūt zeltā, Šķīst šļakatas, kur zirgi kāju sper. No debess mēness vienu spožu staru Līdz jūrai nostiepis un ilgi, kāri dzer. Bet sapņu zirgi auļo cauri sapnim Un cauri dziesmai, meitene ko dzied, Kad tā ar zili zilām vizbulītēm rokās Pa meža ceļu kā gar jūru iet. * * * Ziedēsim, mīļās, Ziedēsim Kā puķes Un bēdu kliedēsim. Dusmas un naidu biedēsim. Ziedēsim, mīļās, Ziedēsim! Dzīvē priecīgus asnus Diedzēsim, Skumjas dvēseles Nemanot dziedēsim, Drūmus mākoņus Smejot kliedēsim, No mīļajiem Tumsu biedēsim. Ziedēsim, mīļās, Ziedēsim! Sevī arī tos asnus Diedzēsim, Kas ticību, spēku Un sparu dod, Ziedus skaistākos Salnām neatdot. Ziedēsim, mīļās, Ziedēsim! Pašām nemanot Dzīvi dziedēsim. Risušus mezglus Sasiesim Ziedot un dziedot. Ziedēsim!
