Deputāts, priekšnieks, skolotājs, vīrs – jaunāks par mani. Pensionētā vai no darba atlaistā direktora vietā darbu sāk divreiz jaunāks un enerģiskāks cilvēks. 40 gadus vecā kaimiņiene Ilze apņēmusi vīru – desmit gadu jaunāku par pašu! Bet Ilzes meita, kura vēl tikko spēlējās smilšu kastē, šogad beigs vidusskolu. Agrāk vai vēlāk katrs piedzīvo atklāsmi – notikusi paaudžu nomaiņa. “Paaudžu nomaiņa sabiedrībā var būt gan miermīlīga, gan revolucionāra. To, kāda tā ir, nosaka sabiedrības kultūras tradīcijas,” teic sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Viņa norāda, ka Latvijā nav pieņemts vardarbīgi izkarot “savu vietu zem saules”, tāpēc paaudžu nomaiņa notiek miermīlīgi. A. Putniņa uzsver, ka “vecums ir relatīva kategorija”, jo “svarīga ir jaunība garā, kas iedvesmo citus, nevis gadu skaits”. Sociālantriopoloģe kā piemēru min “Jaunās strāvas” kustību Latvijā 19. gadsimtā. Tur noteicošais nebija vis cilvēku vecums, bet gan paustās domas. Bez pieredzesNo augstskolas sola uz Saeimu – tā var raksturot jaunākā Saeimas deputāta Jāņa Dombravas karjeru. Kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, viņam bija tikai pāris gadu. Šovasar jaunākajam 10. Saeimas deputātam būs 23. “Pieredzes trūkums politikā ir tikai ieguvums,” pārliecināts J. Dombrava. Viņš uzskata, ka tieši politiskās pieredzes trūkums palīdzējis viņam iekļūt Saeimā. Jaunība apvienojumā ar ideāliem, mērķtiecību, talantu un veiksmi – šādas īpašības palīdz jaunajiem sasniegt mērķi.“Cilvēki balsoja par mani, jo saredzēja manī jaunās paaudzes pozitīvo domāšanas veidu, kas neatzīst spēju kaut ko sarunāt pa kluso, pārkāpjot morāles principus. Tauta vēlējās svaigas asinis, kurām piemīt ideāli,” uzskata J. Dombrava. Viņaprāt, tautai ir apnikusi stagnācija, tāpēc cilvēki Saeimā un arī uzņēmumu vadībā vēlas redzēt tos, kurus nav ietekmējusi padomju laika audzināšana.Vērtē dažādiNo cildinošiem vārdiem līdz asai kritikai gados jauno darbinieku nokļūšanu vadošā postenī raksturo padotie. “Pārāk asa”, “Mērķtiecīgs,” “Neko nesaprot”, “Izvedīs uzņēmumu no krīzes” – tik galējs var būt vienas personas raksturojums. “Viņam nav nekādas cieņas pret pieredzējušiem darbiniekiem, kas 10 un 20 gadus nostrādājuši viņa tēva uzņēmumā,” tā savu darba devēju raksturo kāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma darbiniece. “Mazais priekšnieķelis, tā mēs viņu esam iesaukuši,” pastāsta sieviete. Darbinieki spriež, ka “mazais priekšnieks” lido pa mākoņiem un reālo dzīvi nezina, jo studējot tikai dažas nedēļas pavadījis ģimenes uzņēmumā. “Meklē tik jaunas receptes, sapņo par paplašināšanos, bet klienti pasūta banketus, un viņa izdomājumi nevienam nav vajadzīgi,” strikta ir darbiniece. Tikmēr klienti jauno priekšnieku slavē. “Novērtējam sīkumus, kas mainījušies, kopš viņš vada uzņēmumu. Banketus pasūtām bieži, tādēļ ir patīkami, ka nomainījies galda klājums, trauki,” pastāsta kāda kliente. Lielākais jauniešu trumpis ir degsme, bet trūkums – nav pieredzes, pauž A. Putniņa. Viņa norāda, ka ekonomiskās krīzes laikā pieredzes trūkums mazina jauniešu konkurētspēju darba tirgū.Ja cilvēks bez darba pieredzes piedzīvo paaugstinājumu amatā, viņam jābūt ļoti mērķtiecīgam, ambiciozam vai arī jāsaņem “postenis” mantojumā. Jaunais kļūs vecāksTieši deviņus gadus jaunāks par Andu (42 gadi) ir viņas dzīvesbiedrs Agnis (33 gadi). Savas attiecības pirms sešiem gadiem abi reģistrējuši arī oficiāli. “Viss sanāca dabiski,” par attiecību sākšanos pastāsta Anda. Ne toreiz, ne tagad pēc izskata nevar pateikt, ka dzīvesbiedrus šķir deviņi gadi. Kad abi iepazinās, Andai aiz muguras bija pirmā laulība. “Agnim piemita tāds enerģiskums, nesamaitātība, labestība. Tas mani savaldzināja,” atceras Anda. Viņasprāt, vīrs pieder pie jaunās paaudzes vīriešiem, kuri nebaidās no “sieviešu darbiem” – trauku mazgāšanas, mājas uzkopšanas, un Anda to novērtē.No apkārtējo attieksmes abi nebaidījās ne iepazīstoties, ne tagad. “Anda ir jauna, pat jaunāka par mani,” Agnis draugu pulkā mēdz atkārtot. “Tā jau saka – ja starp laulātajiem ir liela gadu starpība, tad ar gadiem viens otram pielīdzinās. Jaunais kļūst vecāks, bet vecais – jaunāks. Bet mēs abi vēl jauni,” smej Anda.
Vai jaunajiem pieder pasaule?
VANDA DAVIDANOVA,BIEDRĪBAS “SIERA KLUBS” PREZIDENTEPiekrītu šādam apgalvojumam, ja jaunieša pasaule nav tukša un pasaule netiek ieņemta tikai ar bravūru. Jaunietim ir jāapzinās, ko viņš vēlas. Viņam ir jābūt savai pārliecībai. Viņam ir jāiegūst zināšanas, jāmācās valodas, jāspēj uzklausīt un saprast, tad viņam piederēs pasaule.
JĀNIS VILNĪTISAS “LIEPĀJAS PAPĪRS” VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJSTā tas tiešām ir. Ja, skatās nākotnē, tad citādi nemaz nevar būt. Turklāt gados jauniem cilvēkiem nepiemīt cinisms. Viņiem uz acīm ir rozā brilles un ticība, kamēr vecie uzlikuši saulesbrilles un pasauli redz pelēku. Kur vecie gadiem ilgi mīņājas uz vietas, tur atnāk jaunais un visu saliek savās vietās.
EVITA SNIEDZE,VALMIERAS DRĀMAS TEĀTRA DIREKTOREJaunajiem, protams, pieder pasaule, bet tādā nozīmē, ja tie, kas nāk vietā, ir labāki, godīgāki, gaišāki par tiem, kas viņus audzinājuši. Un ja tie, kas būs, nenolīdzinās visu, kas bijis, bet sašķiros un paturēs vērtīgo. Mācīsies no citu kļūdām, nevis pasludinās visu pirms tam bijušo par nevajadzīgu un aizmirstamu.
