Valkas uzņēmēju Juri Biezo var saukt par melioratoru ar lielo burtu. Daudzi nosusinātie lauki bijušā Valkas rajona teritorijā un ārpus tās, kā arī vairāki izveidotie ceļi un būvobjekti ir saistīti ar viņa vārdu un ieguldīto darbu. Turklāt viņš ir viens no tiem retajiem uzņēmējiem, kas pratis ražotni un tātad arī darbu strādniekiem saglabāt visos laikos un krīzes vējos.Meliorācijā J. Biezais ir nostrādājis 50 gadus un, pats interesantākais, visu šo laiku pavadījis vienā uzņēmumā, kas tagad saucas SIA “Valkas meliorācija”.Ilggadējais ražotnes vadītājs pats tādu situāciju raksturo gluži īsi: “Uzņēmums ir visa mana dzīve.”Stafeti nodod dēlamSavu karjeru nozarē Juris sāka kā drenu brigādes brigadieris, bet septiņus gadus vēlāk kļuva par darbu vadītāju. Vēl pēc 13 gadiem viņam uzticēja vadīt visu uzņēmumu, ko viņš ir darījis 28 gadus.Uz sarunu pie J. Biezā ierodos laikā, kad valdes priekšsēdētājs sācis savas vadītāja lietas nodot dēlam Jānim. “Pēdējā sapulcē par valdes priekšsēdētāju ievēlējām Jāni, un pašlaik te ir tāds kā pārejas process. Šobrīd mūsu lielākais objekts ir izgāztuves rekultivācija Daugavpils novadā un gāzes savākšanas sistēmas būve Demenes pagastā. Dēls lielākoties uzturas tur, jo ir projekta vadītājs, nu tad es tikmēr vēl vadu kantori un kārtoju lietas šeit,” skaidro Juris.Mūža darba turpināšanai stafetes nodošanu dēlam Juris uzskata par vienu no piepildītajiem mērķiem savā dzīvē. Darba gados ir redzēts, kā daudzas firmas aiziet pa burbuli, kā smagākos ekonomiskos apstākļos izput gaisā vairāku cilvēku ieguldītais darbs, nereti arī nepārdomātas saimniekošanas dēļ, bet tagad tēvs jūtas drošs, ka “Valkas meliorācija” turpinās pastāvēt.Pieradis strādāt kopš mazotnesAr pārliecību, ka uzņēmums jāsaglabā, Juris uzņēmumā sagaidīja arī ekonomiskās iekārtas maiņu, kad vajadzēja pielāgoties kapitālisma noteikumiem. Vēlos zināt, cik viņam pašam šīs pārmaiņas bija vieglas vai grūtas. “Esmu cēlies no zemniekiem un jau kopš mazotnes pieradis strādāt. Agri sapratu, ka nekas par velti nenāk un ka ikvienam darbam ir noteikta atdeve. Cilvēkam ir jāprot pārskatīt savas darbības lauks, lai zinātu, kas un kad jādara. Tā ir arī uzņēmumā. Jāzina visas tā iespējas, jāseko līdzi apkārtējiem notikumiem un tajos laikus jāiesaistās ar savu piedāvājumu. Variējām visādi. Sākumā strādājām pa mežiem, tad pārsviedāmies uz ceļu būvi, pēc tam uzsākām hidrotehnisko būvniecību. Esam uzcēluši 20 mazās hidroelektrostacijas. Savulaik šajos darbos bija daudz naudas un tas mums deva iespēju iegādāties jaunu tehniku. Tā pamazām lauzāmies uz priekšu,” atceras Juris.Sāp sirds par nesaimnieciskumuKā pamatu panākumiem uzņēmējs min strādātgribu. “Tai ir noteikti jābūt. Es to uzņēmumā esmu veicinājis visus gados. Jau padomju laikā starp nozares uzņēmumiem bieži atradāmies pirmajās vietās, kas mums deva iespēju savā īpašumā iegādāties atpūtas bāzi “Mednieki” pie Salaiņa ezera. Tā tagad vairāk kalpo mūsu firmas reprezentācijai, kas tirgus apstākļos arī nav mazsvarīgi. Lai visi būtu ieinteresēti gūt labākus rezultātus, jābūt cilvēcīgai attieksmei pret kolēģiem un vadītājs pats sevi nedrīkst stādīt augstāk par pārējiem. Vēl ir svarīgi, lai uzņēmums pastāvīgi būtu pirmajā vietā, nevis personīgās intereses,” savus darba principus atklāj J. Biezais.Viņš uzskata, ka Latvijas tautsaimniecībai lielu ļaunumu nodarīja valsts uzņēmumu un saimniecību privatizācija, ko tautā trāpīgi sauc par prihvatizāciju. “Tā patiesībā bija tautsaimniecības iznīcināšana. Piemēram, mums savu uzņēmumu vajadzēja sadalīt septiņās daļās jeb jomās, lai katru atsevišķi privatizētu. Mēs visās septiņās jomās iecēlām atbildīgos, ar kuriem pēc privatizācijas atkal apvienojām visas jomas un tad pēc vajadzības no citām nozarēm pārcēlām cilvēkus uz to, kurā attiecīgajā brīdī bija visvairāk ko darīt. Tā mēs izdzīvojām,” stāsta J. Biezais.Savulaik meliorācijai tika pievērsta liela uzmanība valsts mērogā, kas tagad ir zudusi. Nosusināšanas sistēmas ir atstātas īpašnieku ziņā, un to uzturēšana kārtībā ir atkarīga no katra atbildības izjūtas.Ne visiem arī pietiek līdzekļu sistēmu atjaunošanā. “Par to man sāp sirds. Drenas laukos daudzviet netiek koptas. Jāapzinās tikai viens – ja sabruks meliorācijas sistēmas, iznīcinošu triecienu būs saņēmusi visa lauksaimniecība. Igaunijā, piemēram, valsts sniedz lielu atbalstu meliorācijai. Zemnieki veido kooperatīvus sistēmu kopšanai un atjaunošanai, un valsts sedz lielāko daļu no izdevumiem. Arī Latvijā ir izstrādātas programmas meliorācijas attīstībai, bet nav speciālistu, kas par to informētu zemniekus un izskaidrotu, kā veidot biznesa plānus, lai saņemtu atbalstu šiem darbiem,” saka J. Biezais. Lepojas ar bērniemJuris skumji piebilst, ka dēls Jānis ir gandrīz jaunākais meliorācijas speciālists Latvijā. Kaut arī tagadējie laiki liek dzīvot ļoti taupīgi, tomēr uzņēmums ir atvēlējis līdzekļus ceļa izdevumu segšanai un maksai par kopmītnēm diviem studentiem, kas apgūst šo specialitāti Jelgavā. “Tā ceram pēc dažiem gadiem iegūt jaunus speciālistus,” paskaidro Juris.Par savu lielāko dzīves vērtību uzņēmējs uzskata ģimeni. Viņš lepojas ar saviem dēliem Jāni un Kasparu un meitu Elīnu. “Viņiem visiem ir laba izglītība. Abiem dēliem viņu specialitātēs ir maģistra grāds. Par Jāni jau teicu, bet Kasparam maģistra grāds ir ekonomikā un viņš darbojas Eiropas Komisijā Spānijā. Savukārt Elīna ir mācījusies Amerikā un vēlāk turpināja izglītību Igaunijas Konkordijas universitātē, kur ieguva juristes diplomu. Pašlaik viņa strādā Liepājā,” stāsta Juris.Patīk lauksaimniecība un medībasPar ieguvumu uzņēmējs uzskata arī to, ka spējis saglabāt savas dzimtās lauku mājas Palsmanes pagastā, kur brīvajā laikā saimnieko savos trijos hektāros zemes un vēl nodarbojas ar biškopību. “Nodarbošanās ar lauksaimniecību ir viens no maniem hobijiem, tādēļ man ir tik mīļas šīs mājas. Vēl viens vaļasprieks man ir medības. Kļuvu par mednieku, jo Valkā neatradu citas aktivitātes, kurās vēlētos iesaistīties brīvajā laikā. Mednieku kolektīvs ir tāds kā klubs, kurā varam būt kopā un, protams, patīkami atpūsties,” atzīst J. Biezais. Par to, ka medības itin bieži bijušas veiksmīgas, liecina ievērības cienīgas trofejas viņa kabinetā. Nomedītā kuiļa ilkņi novērtēti pat ar bronzas medaļu.Juris ir arī aktīvs Rotari kluba biedrs, kurā darbojas 11 gadus. “Man pašam patīk, ka divus gadus ar zviedru atbalstu ir izdevies otrklasniekiem nodrošināt brīvpusdienas un organizēt labus koncertus pilsētas luterāņu baznīcā. Es domāju, ka cilvēkus jācenšas piesaistīt baznīcai, tā sniedzot atbalstu arī pašam dievnamam. Pat esmu izjutis, cik labi, ja kāds palīdz. Meitai par mācībām Konkordijas universitātē gadā vajadzēja maksāt 2000 latu. Mūsu ģimenei tādas naudas nebija. Palīdzēja amerikāņi. Tagad es cenšos palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams,” savu darbošanos klubā motivē Juris.Turpmāk viņš ikdienas darbā nolēmis pievērsties savai sirdslietai – hidrotehniskajai būvniecībai. “Kad visas vadības lietas būšu nodevis dēlam, varēšu darīt to, kas man specialitātē visvairāk patīk. Mums ir piedāvāts rekonstruēt Ērgļu HES, un es tur būšu darbu vadītājs. Tā uzņēmumam vēl būšu noderīgs,” saka J. Biezais.
