Viedokļi
Ivars Opmanis, pensionārs, dzīvo Strenčos Cilvēku domāšana nemaināsNē. Katru gadu atkārtojas viens un tas pats – sadzīves atkritumi tiek izmesti mežos, atpūtas vietās un citur. Dzērāji taču nenesīs tukšās pudeles atpakaļ uz konteineriem. Visa Gaujmala Strenčos ir pilna ar drazu. Pēc plūdiem redzama pudele pie pudeles. Taču Lielās talkas ideja ir laba. Vide, kurā dzīvojam, ir jākopj, jo bez kopšanas nekā nebūs, un šajā talkā vismaz vienu vietu pamazītēm sakārto. Pagājušajā gadā Strenčos tā bija domes ēkas apkārtne, šogad kops birzīti. Līdz Plostnieku svētkiem arī estrādes apkārtni vajadzētu sakopt. Pats lielajās talkās nepiedalos. Vairs nav tie gadi, strādāju pie savas mājas. Talkās jādarbojas jaunajiem, lai viņi pierastu pie tāda darba. Taču faktiski viss sākas ģimenē. Daudz reižu esmu redzējis, – iet tēvs ar alus pudeli rokā, izdzer alu, iemet pudeli krūmos. Blakus iet dēls, mazs puišelis, un to visu redz. Izaugs un darīs tāpat, jo tēvs viņam ir paraugs. Neticu, ka visi cilvēki sapratīs, ka nevar piemēslot vidi, kurā dzīvojam. Ir izaugusi paaudze, kurai tā ir sveša lieta. Visos laikos tā nebija. Atceros, sešdesmitajos gados Strenči bija daudz tīrāki. Tās ir tikai atrunas, ka tagad nav kur izmest atkritumus. Konteineri pilsētā izlikti pietiekami daudz. Drīzāk iemesls ir cilvēku domāšanā. Zinu mežā vietu, kur mucām ir izgāzta eļļa un riepu kalns, ko katru gadu dedzina.
Daina Vesingi, Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas darba prakses vadītājaCūkotāji talkā nepiedalāsPa šiem gadiem, kad notiek Vislatvijas talka, esmu secinājusi, ka lielākie apkārtējās vides piecūkotāji nemaz talkā nepiedalās. Viņi šajā dienā atpūšas – guļ vai izklaidējas svaigā gaisā. Domāju, ka talkas kustība cilvēkos neieaudzinās tikumu nemēslot. Pieļauju, ka to vēl varētu ieaudzināt pirmsskolas vecuma bērniem, kuri piedalās vides sakopšanā, kā arī tiem, kuri talko kopā ar vecākiem. Tomēr esmu redzējusi, ka pa ielu mamma iet kopā ar bērnu un nomet zemē papīru. Bērns cenšas to pacelt, bet mamma vēl norāj, lai nemēģina ņemt rokās “visādus musorus”. Bērns nesaprot, kā viņam rīkoties, bet nākamreiz viņš nepacels atkritumus vai arī pats bez sirdsapziņas pārmetumiem tos metīs, kur pagadās, jo tā taču dara mamma. Bērni ir savu vecāku atspulgs, tāpēc vecākiem pirms papīra vai PET pudeles nomešanas zemē būtu jāpadomā, ka šādi viņi sagandē sava bērna domāšanu.
Sandra Pilskalne, Valkas novada domes deputāte, sabiedrisko attiecību speciāliste, talku organizētājaJo tīrāka vieta, jo mazāk to piemēsloVai šādu tikumu ieaudzināt spēs, neesmu pārliecināta, taču daudziem šī talka liek aizdomāties. Tas ir viennozīmīgi. Mūsu pagastā viena meitene uz rokas ir uzrakstījusi “Neesi cūka”, un viņa pati organizē jauniešu talkas Līvānu māju rajonā. Daudzi jauni cilvēki pašlaik uz vides sakoptības lietām skatās ar citādām acīm. Kopus darbs ir nozīmīgs. To, ko viens cilvēks darītu nedēļu, talkā var paveikt vairāk un ātrāk.Prakse rāda – jo tīrāka vieta, jo cilvēki mazāk to piemēslo, neceļas roka to darīt. Savukārt, ja vieta ir piemēslota, cilvēks bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem savus atkritumus piemet klāt.Mums Lielā talka tradicionāli ir apvienota ar Meža dienām. Patiesībā mūsu pagasts nav tik ļoti piemēslots, lai talkotu divas dienas. Mēs ne tikai daudzas vietas satīrām, bet stādām un kopjam. Šajā reizē lielākais darbs ir ābeļdārza stādīšana pie pamatskolas. Stādīsim arī dažādus košumkrūmus un pīlādžus. Veidosim āra ekoklasi, lai bērni vairāk uzzinātu par iestādītā kopšanu. Zaļajā klasē Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētāja Viļņa Kazāka vadībā skolēni gatavos šaujamlokus. Ir iecere iestādītajā ābeļdārzā izvietot bišu stropu. Visā pasaulē strauji izmirst bites. Varbūt tie skolēni, kuri ar tām darbosies, atradīs turpmāko dzīves ceļu. Tas būtu liels ieguldījums vides sakārtošanā un aizsardzībā.
