Sedas iedzīvotāju parakstītā un Strenču novada domē iesniegtā vēstule ir pirmais nopietnais signāls sedēniešu neapmierinātībai attieksmē pret viņu daudzajām problēmām un domes darbu. Šonedēļ par sedēniešu vēstuli un iespēju Sedai atdalīties no Strenču novada lēma novada domes sēdē.
Sedēniešu pirmais mēģinājums par atdalīšanos palika pusratā. Pēc debatēm deputāti pieņēma lēmumu noraidīt iedzīvotāju ierosinājumu par atdalīšanos un publiskās apspriešanas organizēšanu. Mēneša laikā domes izpilddirektoram Aivaram Auniņam ir jāsagatavo ziņojums par Sedas problēmām, kā arī tiks izveidota darba grupa, lai apzinātu, izvērtētu un novērstu vēstulē minētās problēmas. Sedas pūrā – vairākassasāpējušas problēmas Trešdienas sēdē piedalījās ne vien “Ziemeļlatvija”, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Graudiņš un Pašvaldību pārraudzības departamenta Pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičuls. Diemžēl sēdi neapmeklēja Sedas iedzīvotāju pārstāve – vēstules iesniedzēja Nadežda Parļuka. Īsumā izklāstot vēstules saturu, sedēnieši aicina domi pieņemt lēmumu par iespēju atdalīties no novada, jo divu gadu garumā Sedā praktiski nav ieguldīti līdzekļi pilsētas attīstībā. Sedēniešus neapmierina arī tas, ka pilsētas pārvaldē nav iespējams iegūt informāciju vai atrisināt kādu problēmu vai jautājumu, izņemot sociālas dabas jautājumus, jo Sedā jau kādu laiku faktiski nav pārvaldnieka. Patlaban bijušajā Sedas pilsētas domē, kas atgādina klusu un pamestu māju, ir pieejams tikai kasieris, grāmatvedis un sociālais darbinieks. Lai sedēnieši nokārtotu savas vajadzības ar pašvaldību, viņiem ir jādodas uz dažu kilometru attālo novada domi Strenčos. Domes deputātes Jekaterina Osipova un Jekaterina Jeremejeva (domē ievēlētas no Sedas vēlētāju apvienības saraksta “Attīstībai un stabilitātei”) uzsver, ka nepiedalījās vēstules tapšanā, tā esot pašu iedzīvotāju iniciatīva. Dažas minūtes pirms novada domes sēdes J. Osipova atzīst, ka abas deputātes nopietni pat nav pārrunājušas iespēju Sedai kļūt patstāvīgai un atdalīties no novada. Šķiet, konkrēta rīcības plāna nav arī vēstules iesniedzējai. Ikdienā deputātes saskaras ar to, ka iedzīvotāji nepārtraukti vēršoties pie viņām ar sūdzībām. Galvenokārt viņus neapmierina tas, ka ar savām sūdzībām un ierosinājumiem jābrauc uz Strenčiem. J. Osipova piekrīt, ka sedēnieši bija pieraduši jebkurā laikā vērsties pie bijušās domes priekšsēdētājas Irinas Andrejevas, kura viņus uzklausīja un reaģēja uz visiem jautājumiem. Šobrīd izveidojusies situācija, ka iedzīvotāji uz rakstiskiem iesniegumiem domes atbildi nesaņemot vairākus mēnešus (likums nosaka, ka pašvaldībai uz iesniegumiem jāsniedz rakstiska atbilde mēneša laikā). Ja atbildi izdodas sagaidīt, tas tā esot tikai tāda atrakstīšanās, nevis – pēc būtības. Tāpat iedzīvotājus uztrauc problēmas ar apkuri. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka Sedā apkures problēmas ir ar gaužām senu vēsturi. Izveidojoties novadiem, Sedu ar šo neapskaužamo pūru – apkures ķibelēm – nācās pārņemt Strenču novada domei. Bijusī Sedas pilsētas dome nebija strādājusi arī pie projektiem. Novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzskata, ka Seda nav apdalīta, ir vairāki projekti, kas pilsētā taps – šajā domes sēdē deputāti lēma arī par pamestā kultūras nama atjaunošanas 1. kārtu. Tāpat ir jāņem vērā, ka Sedā joprojām pastāv skola, ir nosiltināts pašvaldības bērnudārzs.Novadā – emocionālas problēmasTo, ka pašvaldībās ik pa brīdim “uzpeld” jautājumi par iespējamo atdalīšanos, apstiprina arī A. Graudiņš. Savukārt, līdzko sāk izvērtēt ekonomisko situāciju un analizēt skaitļus, pierādās, ka šā brīža ekonomiskajos apstākļos nelielai pašvaldībai bez valsts vai kādas citas – turīgākas pašvaldības atbalsta – izdzīvot būtu ļoti sarežģīti (pašlaik Sedā dzīvo 1600 iedzīvotāju). A. Graudiņš uzskata, ka šajā gadījumā novadā ir emocionālas problēmas. Viņš pieļauj, ka domei vairāk būtu jākomunicē ar Sedas iedzīvotājiem. Tāpat pašvaldībai ir jāievēro likums, kas nosaka, kādā kārtībā un laikā iedzīvotājiem jāsniedz atbildes uz jautājumiem. Šobrīd katru konkrētu sūdzību par pašvaldību darbu izvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldību pārraudzības departaments. Arī sedēnieši var vērsties šajā institūcijā konkrētu pārkāpumu gadījumā. Pārraudzības nodaļas vadītājs A. Mičuls uzsver, ka pašvaldībai, saņemot un izskatot iedzīvotāju iesniegumu, atbilde pēc būtības jāsniedz mēneša laikā. Amatpersona atgādina, ka ne vienmēr pašvaldība sniedz tikai pozitīvu atbildi, tā var būt arī negatīva vai noraidoša. Iedzīvotājiem ar to ir jārēķinās. Savukārt novada deputātu pienākumos ir regulāri tikties ar saviem vēlētājiem, informēt viņus par notiekošo domē, izskaidrot situāciju, sniegt savu deputāta redzējumu pašvaldības attīstībai un vajadzības gadījumā iedzīvotājiem arī sniegt palīdzību kāda jautājuma risināšanā. Te paveras ļoti plašs darbalauks abām deputātēm – J. Osipovai un J. Jeremejevai, jo arī viņas pārstāv novada domi un pieņem lēmumus, par tiem balsojot. Kas attiecas uz pārvaldnieka amatu, ministrija pašvaldībai ir paudusi savu viedokli. Likums pieļauj ar ministra atļauju novadā apvienot divas pagasta pārvaldes. A. Mičuls skaidro, ka ir iespēja pilsētas pārvaldi veidot pašvaldībā, kurā nav centrālās administrācijas. Konkrētajā gadījumā pārvalde varētu būt Sedā, bet pašvaldība pati izvēlas veidot savu administrācijas aparātu.
