Gadu pēc Černobiļas atomkatastrofas 29. aprīlī tur nosūtīja arī valcēnieti Egonu Sevčuku, kuru tagad visi pazīst kā pilsētas autobusa šoferi. Turp grupa Latvijas iedzīvotāju naktī devās ar kravas lidmašīnu, kurā uz grīdas bija izklāti matrači.Pēc nokļūšanas galapunktā nosauca visu atlidojošo uzvārdus, taču Egonu nenosauca. Viņam pasacīja, ka būšot jāvadā komandieris. E. Sevčuks iebilda, ka nezinot vietējos ceļus, taču saņēma atbildi – uzzināsi. Tā arī notika, un līdz 22. jūnijam bija jāvadā šefs ukrainis. Abus kopā armijā iesauca, un abi arī vienlaikus demobilizējās. Itin bieži nācās būt bīstamajā zonā tieši pie reaktora. Komandiera mašīnā bija dozometrs. Tā bultiņa dažbrīd aizlēca līdz skalas galam. Egons saprata, ka izdzīvos tie, kas sevi kopj, tāpēc katru vakaru gāja pirtī un mainīja veļu. Bija arī tādi, kuri pēc darba ar visām drēbēm iekrita gultā un aizmiga. To vairs nav starp dzīvajiem. Vīrs atzīst, ka ar ēdināšanu gan viss bijis lieliski. Jautāts, vai tagad nemoka veselības problēmas saistībā ar saņemto radiāciju, Egons atzīst, ka tādas ir. Černobiliešiem katru gadu jāveic veselības pārbaudes Stradiņa slimnīcā Rīgā. Tās ir bez maksas. Vēl černobilieši saņem paaugstinātu pensiju. Katrai pašvaldībai ir tiesības viņiem piešķirt kādus atvieglojumus. Iespējams, ka Valkas novada dome pieņems lēmumu par nekustamā īpašuma atlaidēm šai cilvēku kategorijai. Nekādu citu priekšrocību, piemēram, atlaides zālēm, nav. Ja agrāk nevajadzēja pirkt biļeti sabiedriskajā transportā, tad arī šī priekšrocība ir atcelta. Egons ar draugiem joko, ka nu viņš esot gatavs doties uz Japānu, jo pieredze katastrofas seku likvidēšanā ir uzkrāta.
