Atliek vien ieskatīties bērnu acīs (publicēts 16. aprīlī)intrigante: Jā…es dēļ sava bērna arī esmu gatava atteikties no daudz kā, no divu gadu vecuma esmu vadājusi uz pulciņiem, dejošanu un tagad redzu, ka tas viss ir tikai nācis par labu manam bērnam – viņa labi mācas, dejo, dzied, spēlē orķestrī, piedalās skolas sabiedriskajā dzīvē un prot saplānot laiku. Ne brīdi neesmu nožēlojusi, ka man nācies atteikties ne tikai no lūpu krāsas:). Bērnu izaugsmē nākas daudz ieguldīt gan laiku, gan finanses, priecājos par tādām māmiņām kā Jana.Audis: Prieks par šādām māmiņām un tādu komentāru. Tas viss uz labu. Sen beidzies tas laiks, kad cerējām uz valsts atbalstu. Jo vairāk priecājos par tiem, kas sen sapratuši – par bērnu izglītību un visa cita veida attīstību atbildīgi ir tikai un vien VECĀKI. Ne jau bez kļūdām un misēkļiem, taču vecāki.xxx: Nezinu, kāpēc jums te liekas, ka Valkas bērni izskatās sacensībās slikti, nu nav jau nemaz tā, arī citu sporta klubu bērniem nemaz ar nav tik jaunas formas. Nepērk Smiltenes futbolistu vecāki saviem bērniem formas, arī smiltenieši spēlē nez cik gadus ar vienām un tām pašām formām. Mans bērns trenējas Smiltenē, un nu jau piecu gadu laikā arī formas seko no paaudzes uz paaudzi. Jā, cepuri nost treneru un visa futbola kluba vadības priekšā, kas cīnās par kluba eksistenci. Protams, paldies arī sponsoriem, bet galu galā ne jau galvenais ir formā vai kuram dārgāki buči, galvenais ir bērnu spēles priekā un azartā. Esmu bijis uz pietiekami daudzām spēlēm un ne reizi neesmu neko dzirdējis, ka bērni kaut ko teiktu par formu kvalitāti, nezinu, varbūt mans bērns nav tajā vecumā. Jā, protams, ir lielo pilsētu klubi, kuri maina formas gandrīz ik gadu, bet vēlreiz uzsveru, ne jau tas ir galvenais.Krustmāte: Nerunāšu par tērpiem vai ko tamlīdzīgu, bet atbraukušo komandu priekšā bija kauns par to, ka bērnus garderobēs ielaida tikai pārģērbties! Ārā smidzināja sīks lietus, un bērniem drēbes samirka. Uz kādas Valmieras komandas bērna mātes jautājumu par garderobēm tika atbildēts, ka nav vietas. Stadionā visas četras garderobes bija TUKŠAS. Bērni koridorā sēdēja kā sastinguši, jo baidījās iet garderobē un atstāt tur drēbes. Stadiona darbiniece pateica, ka tāds ir likums. Cienījamie, kas tas ir tāds par likumu? Kam tad ir domāts pilsētas stadions, ja ne pilsētas iedzīvotājiem un komandām, kas stadionā sporto? Pilsētas vadībai būtu laiks padomāt, vai par stadionu atbildīgie darbinieki ir īsti savās vietās!
