Smaida Maskina GULBJI ATGRIEŽASIr agrs rīts,Saule tik koši, koši mirdz.Te paskatos zilajās debesīsun redzu -Viens gulbju pāris laimīgsLido pār mums un priecīgi kliedz,Ka atgriezušies mājās…Tik skumīgs tad paliek prāts,Ka, bērni mūsu, kas aizbraukuši tālumā,Nevar tik vienkārši atlidot Uz Latviju pie saviem vecākiem kā šie gulbji baltie.Jo šeit nav darba …Kaut arī, kā tu vēlētosŠeit dzīvot un strādāt, un lidotkā gulbji baltie Pār mūsu Latviju mīļo un brīvo,Kur cilvēks nezin kur, kadUn kas ar tevi būs…Tu nejuties šeit drošs un vajadzīgs.Jo kur vien var, no mums visur nodokļus plēš.Kā iztikt, to saskaitīt nav iespējams.Tik gulbji baltie laimīgieTie nezin, kas tas ir…Tie lido zilajās debesīs Un skaļi savu atgriešanos kliedz.PAVASARISJau zemes māte savas brūnās acis atvērusi Un raugās laukā, vai pavasaris savu darbu dara.Tik retās vietās, ceļa nomalēs,Var redzēt baltas sniega cepures.Vai jūti tu, kā pavasaris smaržo?Kā katrs pumpurs, asns un gaiss,Un kur vēl mazais cīrulītis debesīs…Tik līksmi par pavasari priecājas!Bet cilvēks?Tam līdzi atver savu sirdi!
