Nu jau krietns laiciņš pagājis kopš pārejas uz jauno (vasaras) laiku, taču diskusijas divas reizes gadā par šo procesu nerimstas kopš 1981. gada, kad ekonomisku apsvērumu dēļ Latvijā ieviesa šīs pārejas. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs šā gada sākumā paziņoja, ka Krievija jau šogad atteiksies no pārejas uz ziemas laiku, sakot, ka laika maiņas dēļ Krievijas iedzīvotāji tiek pakļauti stresam un slimībām. Arī Lietuvas parlamentā par to jau runā, taču Baltijas Asamblejā šis priekšlikums vēl nav saņemts un diskusija Baltijas telpā par to vēl nav sākta. Pārejām uz vasaras un ziemas laiku ir gan savi plusi, gan mīnusi. Pēc tumšā gada laika saņemot vairāk gaismas un saules, mūsu organisms būs tikai pateicīgs, tomēr jāņem vērā, ka ļoti lielai mūsu sabiedrības daļai jau tā ir miega ritma traucējumi un šādas laika pārejas un ritma izmaiņas var jau tā drūmo ainu tikai pastiprināt. Arī cilvēkiem ar veselīgu miegu pāreja uz vasaras vai ziemas laiku prasa zināmu periodu, lai pielāgotos citam ritmam, parasti tas notiek visai ātri – atkarībā no organisma īpatnībām dažu dienu līdz pāris nedēļu laikā, taču cilvēkiem ar miega ritma traucējumiem pats fakts vien, ka būs jāmaina ritms, var radīt iekšēju trauksmi un stresu. Visvairāk to izjūt vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni, un, protams, īpaši grūti ir tiem, kuriem jau ir miega traucējumi. Ekonomisti ir pierādījuši, ka sezonālā laika maiņa ir izdevīga, taču arī mediķi nešaubās, ka pulksteņu pārbīdīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību. Viedokļi par to, kurš no svaru kausiem ir nozīmīgāks, joprojām ir atšķirīgi.
