Apkures katla bojājuma dēļ bez siltuma un karstā ūdens savos mājokļos palikuši triju daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji Smiltenes pagasta Kalnamuižā un arī Smiltenes tehnikums – skola un dienesta viesnīca. Cilvēki cer uz siltu laiku, jo centralizētās siltuma padeves ar pilnu jaudu šajā sezonā vairs nebūs.
Iedzīvotāji sildās kā nu kurš – ieslēdzot elektriskos sildītājus, uzvelkot biezāku apģērbu vai ietīstoties segās. Dažā dzīvoklī ir tikai plus septiņi grādi, citā – plus 15. Salst arī audzēkņi dienesta viesnīcā. Klabina zobus zem segāmTehnikuma audzēkne Aina stāsta, ka kopmītnes istabiņā nedēļas sākumā bija tikai plus 11 grādu. “Klabinājām zobus un sēdējām zem segām,” stāsta jauniete. Tāpēc kopš pirmdienas viņa dzīvo pie vecmāmiņas Smiltenē. Tehnikuma audzēkņi var nomazgāties sporta zāles ēkā, jo tur, pateicoties elektriskajam boilerim, ir karstais ūdens. Taču, ja sanāk daudz cilvēku, visiem siltā ūdens nepietiek, stāsta jaunieši. Centralizēto siltumu visai Kalnamuižai, tai skaitā dzīvojamām mājām, ražo Smiltenes tehnikuma katlumāja. Šomēnes saplīsa tajā pirms 11 gadiem uzstādītais eksperimentālais “Orion” apkures katls, turklāt tik pamatīgi, ka to vairs nevar sametināt un atliek nodot metāllūžņiem, stāsta tehnikuma direktors Andris Miezītis.Direktors neslēpj, ka problēmas vairākkārt radās jau iepriekšējā apkures sezonā. Katla sienās parādījās plaisas. “Pērn rudenī katlu metinājām divas reizes, bet šogad 13. martā tas izgāja no ierindas pavisam,” stāsta A. Miezītis.Šķeldas katls ar 1,5 megavatu lielu jaudu bija galvenais siltuma ražotājs. Katlumājā uzstādīti arī divi granulu katli, katrs ar 0,3 megavatu jaudu, ko iedarbināja pēc avārijas.Ar tiem katlumājā var nodrošināt tikai aptuveni plus 35 grādus lielu izejošo ūdens (siltumnesēja) temperatūru, tāpēc radiatori dzīvokļos ir remdeni. Piemēram, Smiltenē, uzņēmuma “8CBR” katlumājā, izejošā temperatūra šonedēļ no rīta bija plus 70 grādu.Skaidrību sola jūlijāSvētdien dzīvojamā māja “Kalnamuiža 46” pavisam atteicās no centralizētās siltuma padeves, lai nebūtu jāmaksā par reāli nesaņemtu pakalpojumu.Pirmdien Smiltenes tehnikums nolēma, sākot no 13. marta, par 20 procentiem samazināt iedzīvotājiem apkures tarifu, kas tagad Kalnamuižā ir 65 santīmi par vienu kvadrātmetru iepriekšējo 80 santīmu vietā. A. Miezītis piebilst, ka, izmantojot par šķeldu dārgākās granulas, siltuma ražošana katlumājā ir sadārdzinājusies gandrīz divkārt, taču iestāde nolēmusi iedzīvotājiem dot atlaides. Mājā, kas atteicās no siltuma padeves, dzīvo arī pensionārs Jānis Blaus un viņa dzīvesbiedre Laima.Viņi spriež, ka nekāda labuma no mazajiem katliem nebija. Pateicoties plastmasas logiem un elektriskajam sildītājam, dzīvokli izdevies piesildīt līdz plus 15 grādiem. Mājas pagalmā sastaptie citi pensionāri ir ļoti sašutuši par diskomfortu un notikušajā vaino tehnikuma vadību. “Vai tad jau iepriekšējā sezonā neredzēja, ka katls plīst? Kāpēc tādā situācijā vajadzēja ielikt Eiropas naudu jaunā asfaltā Kalnamuižas centrā, nevis katlumājā?” saka runīgākā sieviete, taču savu vārdu avīzei neatklāj.Pērn apkures sezona Kalnamuižā noslēdzās 26. aprīlī. Šopavasar gandrīz mēnesi cilvēkiem būs jādrebinās vēsos dzīvokļos, bet skolēniem – kopmītnēs.Pašlaik tehnikuma vadība nevar atbildēt iedzīvotājiem, kā atrisinās apkures problēmas. Pirmdien izglītības iestāde iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā projektu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu jauna, trīs megavatu jaudas apkures katla iegādei un vēl saules kolektoram, ko uzstādīt uz katlumājas jumta un iegūt saules enerģiju karstā ūdens ražošanai.“Ļoti ceram, ka izdosies, citādi pat nezinu, ko darīt. Lai ražotu siltumu un karsto ūdeni tehnikumam un dzīvojamām mājām, izmaksas ir aptuveni 250 tūkstoši latu. Mums tādas naudas nav,” atzīst tehnikuma direktors. To, vai projektu atbalsīs, zinās tikai jūlijā. Ja atbilde būs negatīva, tehnikums apsvērs citus variantus, piemēram, kāda firma piedāvā savu apkures katlu un pati pārdotu saražoto siltumu.
