To, kā Gauja šopavasar uzvedīsies, vēl nevar paredzēt, atzīst Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču posteņa komandieris Aleksejs Jefimovs. Strencēniešus piesardzīgus dara pagājušā gada lielie plūdi, kad ūdens līmenis upē pie pilsētas uzkāpa par aptuveni 4,5 metriem un applūda plašas teritorijas.
Jau kopš 14. marta Valsts ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta (VUGD) Strenču posteņa darbinieki mēra ūdens līmeni Gaujā pie Strenčiem, sākot no tilta līdz pilsētas robežai, un vēro ledus iešanu. Evakuācijai būs 12 laivasPagaidām viss ir normas robežās, secina A. Jefimovs. Gaujā ūdens līmenis ir aptuveni tāds pats kā vasaras sezonā. Upi pie pilsētas klāj 20 līdz 30 centimetrus biezs ledus, taču vietām jau veidojas plaši vaļēji ūdens posmi. Tas gan šīs nedēļas vidū nebiedēja dažu labu zemledus makšķernieku uzturēties uz ledus krasta tuvumā.Strenču novada Civilās aizsardzības komisija arī šogad neizslēdz plūdu iespējamību Gaujā un izziņojusi tālruņu numurus, uz kuriem iedzīvotājiem zvanīt ārkārtas situāciju gadījumā. Komisija arī izstrādājusi rīcības plānu varbūtējiem plūdiem un nolēmusi slēgt līgumu ar Strenču novada iedzīvotāju Jāni Enci par 12 laivu izmantošanu, ja vajadzēs evakuēt cilvēkus. VUGD Strenču posteņa rīcībā ir tikai viena laiva ar motoru. Plūdu laikā iedzīvotājus plānots izmitināt Sedā, kur ir brīvi dzīvokļi.Līdz šim Strenčos cilvēku evakuācija no ūdens apdraudētiem mājokļiem nekad nav bijusi nepieciešama, taču kāda atzīme Vecā ozola stumbrā liecinājusi, ka pērnā gada plūdi vēl nav paši lielākie, ko piedzīvojusi mazpilsēta Gaujas krastā. Līdz augstākajai atzīmei pērn vēl palika aptuveni 70 centimetri, iespējams, no seniem plūdiem, kad pēc nostāstiem pa tagadējo Trikātas ielu cilvēki braukuši ar laivu, pieļauj A. Jefimovs.VUGD ir izstrādājis ieteikumus iedzīvotājiem rīcībai plūdu gadījumos, piemēram: sekot līdzi informācijai par ūdens līmeni upēs vai ezeros savā apdzīvotajā vietā; laikus pārvietot mantas no pagrabiem un pirmajiem stāviem uz augšstāviem vai bēniņiem; pārbaudīt caurtekas pie saviem īpašumiem un iespēju robežās tās atbrīvot, lai ūdens varētu aizplūst.Plūdu apdraudētajās vietās varētu būt traucēta elektroapgāde, un bīstamās situācijās to nepieciešamības gadījumā atslēgs cilvēku drošībai. Uz to jau gatavojas strencēniete Vija Belkovska. Viņa dzīvo divstāvu mājā Trikātas ielā tuvu Gaujas tiltam. No pagalmiem aizvāc mantasPērn pavasarī Gaujas ūdeņi atskalojās ļoti tuvu mājai un appludināja lielāko daļu no zemes uzbērumā iekoptā dārza. Ūdens ieplūda dzīvojamās ēkas pagrabā, kur rezultātā mitrums saglabājās līdz rudenim.V. Belkovska pa radio dzirdējusi, ka šogad plūdi, iespējams, būs lielāki, jo ūdens upēs ir dziļi sasalis. “Ja tādā gadījumā ūdens pienāks mājai vēl tuvāk, var gadīties, ka jāatslēdz elektrība sūkņa dēļ. Jau laikus novācām pagalmā būvmateriālus un visu pārējo, kas var aizpeldēt,” stāsta sieviete. Pagaidām viņai bail no plūdu atkārtošanās nav, tomēr, jo siltāks kļūst, jo vairāk liek sevi manīt uztraukums.“Ja sāksies silts laiks un uznāks lietus, ūdenim būs kaut kur jāpaliek. Ledus vēl nav izgājis, un mežos ir ļoti daudz sniega,” saka A. Jefimovs.Arī citi pērn uz savas ādas plūdus izjutušie strencēnieši jau laikus no pagalmiem aizvāc tehniku vai citas mantas. “Ja plūdi nebūs lielāki kā pagājušajā gadā, tad no pašvaldības īpašumiem apdraudēti ir tikai pāris ceļi, caurtekas un estrāde. Ja tie būs lielāki, tad kas zina? Pārplūst ne tikai Gauja, bet arī Strenčupīte, kas tek cauri pilsētai,” atgādina Gita Siliņa, Strenču novada domes Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departamenta vadītāja.
UZZIŅAI
Plūdu radītās ārkārtas situācijās Strenču novada iedzīvotājiem jāzvana pa tālruņiem:64715611 vai 29420536 (novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājam Jānim Pētersonam),vai 26593878 (VUGD Strenču posteņa komandierim Aleksejam Jefimovam).Ja ūdens līmenis ir strauji cēlies un evakuācija pašu spēkiem nav iespējama, par apdraudējumu iedzīvotājiem jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.
