Laikrakstā “Ziemeļlatvijā” ik pa laikam parādās Valkas pagasta biedrības “Traktorciems” vārds saistībā ar kādu pasākumu vai projektu Lugažu ciematā.Gluži nesen tika publiskota pēdējā biedrības aktivitāte. Tās dalībnieki nolēmuši atklāt vēl neapzinātus talantus novadā un rīkot viņiem konkursu Lugažu muižas saieta namā. Vēl interesants ir fakts, ka biedrībā durvis ir atvērtas visiem darboties gribošiem un aktīviem cilvēkiem, bet laika gaitā tā tikpat kā pati no sevis ir izveidojusies par jauniešu organizāciju, jo jauno biedrībā ir vairākums. Tas ir uzskatāms piemērs tam, ka laukos jaunieši ir ieinteresēti apkārtējās vides uzlabošanā un gatavi paši dot savu pienesumu ciemata sabiedriskās dzīves attīstībā. Kas viņus uz to mudinājis, to vēlējos uzzināt sarunā ar biedrības vadītāju Anci Empeli, kura savus ikdienas pienākumus kā projektu vadītāja veic Valkas novada domē, un biedrības aktīvistiem Valkas ģimnāzijas skolēniem Tomu Āboliņu un Ievu Krušku.Apvieno rūpe par parkuAnce uzskata, ka pirmos domubiedrus apvienoja vēlēšanās apgūt līdzekļus no Leader programmas muižas parka teritorijas labiekārtošanā. Lai iegūtu Eiropas Savienības atbalstu, vajadzēja izveidot nevalstisko organizāciju, kuras sākotnējais nosaukums bija “Mēs paši”. Organizācija sadarbībā ar pagasta pašvaldību izstrādāja projektu “Lugažu muižas parka dīķa rekultivācija un teritorijas labiekārtošana”, kura kopējās izmaksas rēķināmas 19 925 latos. 90 procentus no šīs summas sedz Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. “Tas bija pirmais lielākais, bet ne vienīgais pasākums, kurā iesaistījāmies. Līdztekus tam organizējām arī citas aktivitātes. Pēc mūsu iniciatīvas ciemata centrā tapa volejbola laukums. Pērnvasar organizējām volejbola turnīru, kas bija ļoti labi apmeklēts. Tas vien liecināja, ka ciemata jauniešiem šāds laukums ir ļoti vajadzīgs,” saka A. Empele. Viņa apliecina, ka turnīrs būs arī šogad. Toms piebilst, ka ciemata apkārtnes sakopšana ar muižas parka labiekārtošanu vēl nebeigsies. “Ir vēl daudz sapņu, kādu mēs gribētu redzēt savu ciematu. Turpināsim rīkot talkas, līdz visa Lugažu apkārtne būs sakopta,” saka T. Āboliņš.Viss atkarīgs no katra pašaPašlaik biedrībā ir apmēram 20 biedru. Tā kā lielākā daļa ir jauniešu, tad man šķiet gluži saprotami, ka īpaši neko neizsakošais nosaukums “Mēs paši” ir nomainīts ar sulīgāku un iespaidīgāku – “Traktorciems”. Skan delverīgāk un sevī it kā satur lielāku enerģijas lādiņu. Mani sarunu biedri paskaidro, ka pēc pirmā nosaukuma citur viņi bija grūtāk identificējami, bet Lugažus jau labi sen sarunvalodā dēvē par traktorciemu. “Kad pasakām – esam “Traktorciems”, visiem uzreiz skaidrs, no kurienes mēs,” skaidro Toms. Viņš uzskata, ka apgalvojumam – jauniešiem laukos nav ko darīt, galīgi nav pamata. “Viss ir atkarīgs no mums pašiem. Tas ir viennozīmīgi. Ja pats darīsi, tad arī citi sāks darboties līdzi, un viss notiks,” saka Toms. Ance piebilst, ka tuvākā biedrības aktivitāte ir 16. aprīlī plānotais talantu šovs, tā radot iespēju dažāda vecuma grupu dalībniekiem parādīt sevi un savas prasmes, uzstājoties publikas priekšā. “Mums ir ļoti laba sadarbība ar kultūras darba organizatori Kristīni Ganiņu, un mēs piekritām viņas aicinājumam uzņemties šefību par šo pasākumu,” saka Ance.Kopīgas aktivitātes satuvinaVēlos zināt, kas motivē šos jauniešus rūpēties par savu ciematu, rīkot un piedalīties sakopšanas talkās un īstenot projektus. Mani sarunas biedri pirmajā mirklī par šādu jautājumu ir pat mazliet izbrīnīti. Tad atbild ar pretjautājumu – bet kā tad citādi? Viņi te dzīvojot, šī vieta visiem kļuvusi mīļa un, dabiski, ka ir vēlēšanās, lai apkārtējā vide būtu sakopta un skaista. Kopīgas aktivitātes, dalības pasākumos visus satuvina, un Ance atzīst, ka Lugažos liela daļa jauniešu ir draudzīgi, viens otru labi pazīst un saprotas. “Turklāt mūsu aktivitātēs nereti piedalās arī vairāki jaunieši, kuri nav iestājušies biedrībā, bet vēlas dot savu ieguldījumu organizācijas izvirzītajai idejai un mērķiem, jo apzinās, ka ieguvēji būs visi. Mēs visu laiku esam gatavi savās rindās pieņemt jaunus biedrus, daži arī ir izteikuši vēlēšanos piebiedroties, citus uzrunājam paši, bet daļai nepietiekama izpratne par organizācijas funkcijām un mērķiem vēl liek šaubīties,” stāsta A. Empele.Ballītes nav galvenaisIr sena patiesība – ja kāds sāk kaut ko darīt, tad noteikti atradīsies arī gudrie un mēlneši, kas centīsies iesākto darbošanos kritizēt, kaut paši pirms tam neko nav piedāvājuši. Arī par jauniešu biedrību esmu dzirdējis runas, ka tā jau izveidota tikai tusiņu rīkošanai. Kad par to ieminos sarunas biedriem, jaunieši atbild ar jautriem smiekliem. Tikpat sena patiesība esot tā, ka vislabākās idejas rodoties neformālā gaisotnē. Ir skaidrs, ka nekļūdās vien tas, kurš pats neko nedara. Jau paveiktais ciematā pats par sevi apliecina, ka organizācija nav izveidota tikai ballīšu rīkošanai.“Tas, ko darām, ir mūsu pašu un pārējo iedzīvotāju labā. Visiem ir vēlēšanās, lai vieta, kur dzīvo, būtu skaista, bet, lai tā būtu, vajag arī tās labā kaut darīt,” apliecina Ieva.Jaunajiem būs savs piedāvājumsŠāda pārliecība norāda, ka “Traktorciema” jaunieši ir savas dzimtās vietas patrioti. Vēlos mazliet skolēnus izprovocēt, jautājot, vai prātā nav ienākusi doma par aizbraukšanu uz ārzemēm pēc mācību iestādes pabeigšanas. Nav noslēpums, ka liela daļa jauno Latvijā savai karjerai neredz perspektīvu un dodas projām. Ieva atzīstas, ka domāts par to ir, bet, ja arī nāktos aizbraukt, tad tikai izmēģinājuma braucienā, lai pati redzētu, kā ir strādāt citās valstīs, un gūtu jaunu pieredzi. “Uz palikšanu es nebrauktu. Gribētos redzēt, kā citur cilvēki dzīvo, bet es noteikti atgrieztos Latvijā,” apliecina Ieva.Par ieguvumu ciematā jaunieši uzskata atjaunoto saieta namu. Visus iecerētos pasākumus tagad iespējams organizēt uz vietas, nav nekur jābrauc telpas meklēt. Jau notikušās aktivitātes Lugažu muižā apliecina, ka jaunie prot dzīvi padarīt interesentāku ne tikai sev, bet visiem iedzīvotājiem. Biedrības biedri uzskata, ka jaunieši daudz var padarīt un vecākajai paaudzei nav jāšaubās, ka jaunie spēs gan savā dzimtajā vietā, gan visā valstī dzīvi padarīt labāku. “Vecākajai paaudzei ir pieredze, bet mūsdienās viss strauji mainās un mums šajās pārmaiņās būs savs piedāvājums,” saka I. Kruška.
