Dvīņu puikas Aleksandrs un Intars saviem vecākiem pieteicās neplānoti. Variņu ciemata iedzīvotāji Iveta Peneze un Viktors Koriņevs jau audzināja divus gadus meitiņu Enniju un par ģimenes pieaugumu nedomāja.
Ultrasonogrāfijas apskatē ārste brīdi pat vilcinājusies pateikt topošajai māmiņai vēsti par dvīņiem, un Iveta nodomājusi, – vai tikai ar bēbi vēderā nav noticis kas slikts.Šonedēļ puikām apritēja trīs mēneši. Zīdaiņi pieņēmušies svarā (Intars piedzimstot svēra 2700 kilogramu, bet Aleksandrs – 2500 kilogramu) un izskatās apmierināti ar dzīvi, bet vecāki prāto, ko darīt tālāk, kā uzturēt savus bērnus? Domā par darbu ārzemēsIvetas un Viktora ģimeni pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem atzina par trūcīgu. Pirms dvīņu piedzimšanas Iveta strādāja 100 latu stipendiātu programmā. Arī Viktoram nav pastāvīga darba. Ziemas sezonā viņš piestrādā par kurinātāju daudzdzīvokļu māju, kurā paši dzīvo, un nopelna aptuveni 90 latu mēnesī.Kad šīs naudas vairs nebūs, piecu cilvēku lielās ģimenes vienīgie ienākumi būšot bērnu kopšanas pabalsti, – 108 lati mēnesī. Naudu vajag gan pārtikai, gan rēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem. Slimot vispār nevar atļauties. Vecāki spriež, ka drīz būs jāprasa sociālais pabalsts pašvaldībai vai jāmeklē cits risinājums. “Būs jābrauc uz ārzemēm,” domā Viktors. Variņu pusē bijušais traktorists darbu nekur nevar atrast. Paziņas teikuši, ka arī uz Rīgu neesot jēgas doties. “No vienas puses nav slikti, – lai viņš brauc, ja var atrast darbu, bet, no otras puses, es palieku viena ar bērniem. Mums nav vecomammu vai vectēvu, kuri palīdzētu,” Iveta raizējas par nākotni.Ģimenei liels atbalsts ir Variņu pagasta sociālās darbinieces Vijas Ābeles sarūpētā zīdaiņu putra lielā daudzumā, ko V. Ābele sagādāja, sadarbojoties ar labdarības portālu ziedot.lv. Iveta savus dvīņus ar krūti nebaro, jo piens pazudis pēc pēcdzemdību sarežģījumiem. Par jaundzimušo nemaksāSaņēmuši daudzu variniešu apsveikumus par dvīņiem, ikdienā Iveta un Viktors ir vieni ar rūpēm par savu bērnu nākotni. Kaut arī valstī arvien skaļāk runā, ka Latvija izmirst un vajag vairāk jaundzimušo, šī ģimene pagaidām neredz atbildi, kā bērnus uzaudzināt pārticībā. “Mūsu pagastā jau tā ir maza dzimstība (Variņu pagastā 2010. gadā bija pieci jaundzimušie, – redakcijas piezīme),” stāsta I. Peneze. “Jauno te palicis maz, turklāt cilvēki arī neriskē laist pasaulē bērnus.”Dvīņu vecāki saņēmuši valsts izmaksātu bērna piedzimšanas vienreizējo pabalstu – 296 latus par vienu jaundzimušo. Iveta nopūšas, ka jaundzimušā pabalstu vairs nemaksā pašvaldība. Kad 2008. gadā piedzimusi Ennija, pagasta padome piešķīrusi 100 latus. Smiltenes novada dome jaundzimušā pabalsta izmaksu pārtrauca 2010. gada pirmajā pusē, atsaucoties uz grozījumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Jaundzimušo pabalstu nemaksā arī kaimiņos, Valkas novadā.Pašvaldībām primārie ir garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsts un dzīvokļa pabalsts, skaidro Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nav dots deleģējums pašvaldībām nodrošināt pabalstus, kas nav paredzēti iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai, tai skaitā jaundzimušo pabalstu. Ja pašvaldībām vēl pietiek naudas, tad ir vajadzīgs pamatojums, uz kāda likuma panta atsaucoties, tā sniedz cita veida finansiālo palīdzību,” informē M. Kupče.Limbažu novada pašvaldība, iespējams, jau ir atradusi veidu, kā palīdzēt sava novada jaunajām ģimenēm – piešķirt 100 latus lielu, vienreizēju pabalstu par katru jaundzimušo Limbažu novadā, sākot no šā gada 1. janvāra. Limbažnieki grib atsaukties uz likuma “Par pašvaldībām” 43. panta 3. daļu, proti, dome var pieņemt saistošos noteikumus arī pašvaldības brīvprātīgu iniciatīvu izpildei, informē Limbažu novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiga Briede. “Tā gan ir tikai ideja. Vispirms saistošo noteikumu projektu izskatīs mūsu domes sēdē, bet pēc tam nosūtīs izskatīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā,” viņa piebilst.
