Anita Anitīna* * * Apseglo zirgu – Rumaku straujo, Aizjāj, kad novakars zemi nāk segt. Nevajag gaidīt, Ka gaismu kāds rādīs, Bet pašam No sāpēm sev gaismu degt. Aizjāj tik strauji, Lai nepaliek pēdas, Pakavu dipoņu tālē lai dzird. Rumaka mugurā Vakarā vēlā Aizauļo projām Klusi sapņi un sirds.
