Ceturtdien Lielās mūzikas balvas nominants marimbists valcēnietis Guntars Freibergs J. Cimzes mūzikas skolā koncertēja Valkas ģimnāzijas skolēniem, kas faktiski bija viņu mūzikas stunda.
“Nu lieliski! Kad savulaik biju Amerikā, uzzināju, ka tā ir normāla prakse – mūzikas stundas laikā baudīt labu dzīvo mūziku, piemēram, doties uz operu. Izskatās, ka šodien esam sasnieguši viņu līmeni,” sev ierastajā manierē ironizē mūzikas skolotājs Aivars Trēziņš. Gatavs popularizēt marimbuSkolotāja Andriga Lozda jauno talantīgo mūziķi aicināja uzspēlēt ģimnāzijas jubilejā. Tolaik viņš nevarēja ierasties Valkā, taču apsolīja, ka, tiklīdz atbrauks, ir gatavs uzspēlēt. Sestdien Guntars atkal dosies uz mūzikas studijām Strasbūrā. Pāris dienas pēc Lielās mūzikas balvas koncerta viņš savu solījumu izpildīja un koncerts notika. Guntars vienmēr iespēju robežās ir gatavs demonstrēt un popularizēt marimbu.Mūzikas skolā viņš izpildīja dažāda rakstura skaņdarbus, sākot no Baha līdz modernajai mūzikai, kuras autori dzīvo dažādās pasaules valstīs. Guntars atbildēja uz skolēnu jautājumiem, piemēram, vai mēdz būt arī citas krāsas marimbas, cik ilgi viņš spēlē, vai tas ir grūti, cik maksā instruments un tā joprojām. Mūziķis parasti pats komentē savus koncertus. Viņam nav vajadzīgs pieteicējs. Puisis ir ļoti atvērts un uz jautājumiem atbild labprāt. Varbūt vien ļoti tālās fantāzijāsIzmantojot šo izdevību, pavaicāju mūziķim par izjūtām mūzikas balvas pasākumā Rīgā. “Šis pagaidām ir nozīmīgākais notikums manā dzīvē. Kādas gan var būt sajūtas? Protams, tas bija kaut kas īpašs. Nu gan jau esmu nedaudz nomierinājies, taču tā brīža emocijas bija kaut kas īpašs,” atceras Guntars. Jautāts, vai klusībā mūziķis cerēja uzvarēt nominācijā “Gada debija”, jaunietis atbild, ka patiesībā par to nedomājis. Varbūt vien ļoti tālās fantāzijās. Tiklīdz uzzinājis, ka nominēts gada balvai izjutis milzu saviļņojumu un pagodinājumu. “Es apzinos, ka šajā mūziķu plejādē esmu visjaunākais, tikai 19 gadus vecs, tāpēc tikai izvirzīšana nominācijai ir ļoti augsta novērtējums,” smaida Guntars.Kad Guntaram saku, ka viņam ir divi “trūkumi” – pārlieku jauns un pārāk maz uzturas Latvijā, lai pretendētu uz augsto apbalvojumu, viņš atbild, ka uz to var paraudzīties arī no otras puses. “Tā kā Latvijā patiešām maz koncertēju, tad jo lielāks gods būt izvirzītam šā apbalvojuma saņemšanai. Diemžēl pašlaik man nav iespēju koncertēt tik aktīvi, kā te dzīvojošajiem mūziķiem,” argumentē Guntars. Runājot par japāņu komponistes Keiko Abes skaņdarba “Atmiņas par jūras krastu” atskaņošanu koncertā Rīgā, marimbists piekrīt, ka televīzijas skatītājiem, iespējams, tas nebija pilnīgi izbaudāms, jo smalkās klusās nianses nebija īsti saklausāmas, vien nojaušamas. Mūziķis teic, ka, ja vēl būs nepieciešams spēlēt televīzijas skatītājiem, izvēlēsies piemērotāku skaņdarbu.Pateicīgs par atbalstuPortāla “Delfi” rīkotajā skatītāju balsojumā par populārāku mūziķi Guntars pavisam nedaudz atpalika no uzvarētājas. “Par to vēlos pateikties visiem Valkas iedzīvotājiem, kas par mani balsoja. Cik zinu, tad tieši no Valkas atbalsts bija ļoti liels. Es to patiešām sajutu, saņēmu arī vairākas atbalsta vēstules. Tas bija jauki,” atceras mūziķis.Guntars piekrīt apgalvojumam, ka marimba Latvijā kļūst aizvien populārāka. Pirmsākums šā instrumenta attīstībai Latvijā sākās 90. gadu otrajā pusē ar Mūzikas akadēmijas profesora Edgara Saksona iniciatīvu. Pēc tam to popularizēja un to joprojām veic Rihards Zaļupe, tagad arī jaunā mūziķe Elīna Endzele un arī Guntars dara ko var, kad ierodas Latvijā.Ar studijām Strasbūras konservatorijā jaunais mūziķis ir ļoti apmierināts. Tās ir ļoti augstā līmenī un par to var tikai priecāties. Tajā pat laikā Guntars pragmatiski raugās nākotnē. Viņš to ir darījis vienmēr, lolojot jaunas idejas savai attīstībai pēc studiju beigšanas. Pašlaik ideju līmenī jau ir plāni piedalīties kādā starptautiskā konkursā, taču pagaidām par to nevar runāt konkrētāk.
