Pavasaris ikvienam liek sarosīties un izlīst no psiholoģiskās čaulas, jo ziemā vairumam nekur īpaši tālāk par mājas sētu nav vēlēšanās doties. Ja vēl iedomājas, ka nav tālu arī atvaļinājumu laiks, tad gluži neviļus galvā sāk rasties idejas, kur doties atpūsties.Šīs cilvēciskās izjūtas zināmas arī tūrisma uzņēmējiem, kuri tieši tagad sāk plānot veidus, kā ieinteresēt potenciālos ceļotājus apmeklēt ierīkotās izklaides vietas. Ko iecerējuši mūspuses biznesmeņi, to šonedēļ Valkā un Smiltenē centās noskaidrot biedrības “Vidzemes tūrisma asociācija” valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts. Savukārt “Ziemeļlatvija” no viņa vēlējās uzzināt, kāda vispār Vidzemē un visā Latvijā ir situācija tūrisma biznesā un vai tas ir pietiekami izvērsts, lai ceļotājus spētu ieinteresēt apmeklēt un apskatīt mūsu valsti. Gribēju arī uzzināt, kāda minētās jomas attīstībā ir asociācijas loma.“Mēs neesam īpaši vajadzīgi uzņēmējiem, kuriem ir daudz naudas, jo tādi savu reklāmu veido paši. Mūs meklē tie, kuriem rocība ir mazāka, bet kuri vēlas ātri attīstīties,” saka R. Sijāts.Pēdējie gadi velotūrisma zīmēVidzemes tūrisma asociācija aptver reģionu, kuram ir vēsturiskās Vidzemes novada robežas. Asociācija sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru kopīgi izdod Latvijas kartes dažādās Eiropas valstu valodās, organizē preses pārstāvjiem ekskursijas uz atpūtas objektiem, izplata par tiem informāciju un prezentē tūrisma iespējas dažādās izstādēs. “Iepriecina, ka tūrismu par nozīmīgu jomu novadu attīstībā uzskata arī pašvaldības un, kaut arī ekonomiskā krīze ir likusi no daudzām vēlmēm atteikties, tūrisma veicināšanai iespēju robežās līdzekļi ir atrasti. Pērn Vidzemē tika atvērti vēl trīs jauni tūrisma informācijas centri. Viens no tiem ir Līgatnē, kas reģionā ir ļoti perspektīva vieta atpūtas organizēšanai,” stāsta R. Sijāts.Vidzeme no citiem Latvijas reģioniem atšķiras ar to, ka te ļoti iecienīts ir kājāmgājēju un velotūrisms. “Velotūrisma zīmē ir pagājuši pēdējie divi gadi. Arvien populārāka kļūst arī ceļošana kājām. Ir nepareizi domāt, ka kājāmgājējiem un velosipēdistiem ir maz naudas, tādēļ viņi nebrauc ar mašīnu. Labs velosipēds ar nepieciešamo ekipējumu nereti ir dārgāks par dažu labu automašīnu. Kopumā šie ceļotāji ir pietiekami turīgi ļaudis, kuri atstāj ievērojamas summas atpūtas vietās. Šajā ziņā īpaši traki ir franči, kuri ar lielu prieku kājām izbrien visus brikšņus un mežus. Arī man brīžiem grūti saprast, kas viņus krūmājos un pļavās saista, bet viņi ir priecīgi un jūtas labi. Turklāt kājāmgājēji ilgāk uzturas vietās, kur ierodas. Vidzemē viņi pavada vismaz nedēļu, tātad atstāj arī vairāk naudas,” secina asociācijas valdes priekšsēdētājs.Lielu piekrišanu pērn izraisīja apmēram 1300 kilometru gara velomaršruta izveide un ceļojuma organizēšana. Maršrutā bija iekļauta arī Valka un daļa Igaunijas. “Sākumā vairāki mūsu piedāvājumu uztvēra kā aprīļa joku. Sak, jāmaksā tikai 10 eiro un trīs dienas par šo naudu nodrošinātas gan naktsmītnes, gan ēdināšana. Taču, kad daļa braucēju jau bija pieteikusies, pārējie saprata, ka joku nav un arī pieteicās,” atceras R. Sijāts. Populārs ir arī ūdenstūrisms. “Mums ir astoņas deviņas upes, pa kurām var braukt laivās, bet unikāla tūristu piesaistīšanā ir Gauja,” saka R. Sijāts.Patīk iespēja pārtapt senos personāžosPēdējā laikā tūristi iecienījuši arī kultūrvēsturisku objektu – piļu, muižu un muzeju – apmeklēšanu. Pēc R. Sijāta domām, tas noticis tādēļ, ka šo objektu apsaimniekotāji un īpašnieki ir domājuši un strādājuši ļoti radoši, lai ceļotāji neaizbrauktu garām. “Vairākās vietās apmeklētāji ne tikai var apskatīt materiālus stendos, bet arī iejusties attiecīgā laika vēsturiskajā vidē. Viņi var pārģērbties senos tērpos un iztēloties sevi konkrētu vēsturisko personāžu lomās,” saka R. Sijāts.Pateicoties uzņēmēju un pašvaldību finansiālajam atbalstam, asociācija ir izdevusi ievērojamu klāstu brošūru un karšu. Šie materiāli ir izdalīti tūrisma informācijas birojiem un tiek prezentēti izstādēs. “Noiets informatīvajiem materiāliem ir liels. Pēc mūsu novērojuma, visu interesentu apmierināšanai tos vajadzētu izdot trīs reizes vairāk. Tas nozīmē, ka cilvēkos vēlme ceļot nav zudusi arī krīzes laikā, turklāt daudz kas atkarīgs no pašu tūrisma biznesmeņu aktivitātes, publiskojot piedāvājumu. Pašlaik esam apkopojuši informāciju par 110 objektiem. Izdodot karti tieši par Valkas apkārtni, esam tajā iekļāvuši arī Dienvidigauniju, lai ekskursantiem būtu lielāka interese doties uz šo pusi,” saka asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilst, ka maršrutu kartēs vispār ieteicams iekļaut iespējami vairāk objektu, jo diezin vai tūrists tērēs laiku un līdzekļus, lai mērotu tālu ceļu līdz vienam vai diviem tūrisma objektiem. Tad tiem jābūt ļoti unikāliem. Valka šajā ziņā atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā vietā, jo no tās uzreiz var nokļūt Igaunijā un tūristiem ir iespēja salīdzināt atšķirīgo Latvijā un kaimiņvalstī.Izstādes nodrošina peļņu nākotnēPēc R. Sijāta domām, ļoti liela nozīme ir tūrisma izstādēm. “Esmu dzirdējis, ka daži uzņēmēji izsakās par tām diezgan atturīgi, vai maz ir jēga uz ārzemēm doties sevi prezentēt, jo diezin vai līdz manīm kāds atbrauks. Var, protams, nebraukt, bet tad tiešām nevienu tūristu no attiecīgās valsts tāds saimnieks savā atpūtas bāzē nesagaidīs. Nav gan ieteicams braukt arī tikai ķeksīša dēļ, arī tādā gadījumā būs tukšs numurs. Mēs pērn piedalījāmies vairākās izstādēs. Veiksmīga bija mūsu prezentācija Holandē, kur reklamējām savu Baltijas projektu, iekļaujot velomaršrutā Latviju un Igauniju. Prāmju kompānijas mirklī savāca mūsu informatīvos materiālus, jo par Baltiju tajā pusē neko daudz nezināja, un drīz vien mēs Vidzemē jau redzējām pirmos holandiešus. Tas bija priecīgs pārsteigums, jo parasti arī pēc veiksmīgas prezentācijas vēlamais tūristu apgrozījums sākas tikai apmēram pēc diviem gadiem,” stāsta R. Sijāts.Par Vidzemi interese ir arī mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Vēlmes gan ir diezgan atšķirīgas. “Igauņus lielākoties interesē līdz trīs dienām ilgs ceļojums. Savukārt lietuviešiem ziemā patīk pie mums braukt slēpot, bet vasarā pabūt pie jūras. Viņi bija ļoti pārsteigti, kad uzzināja, ka no Viļņas līdz Saulkrastiem var aizbraukt tādā pašā laikā kā no Viļņas līdz Klaipēdai, un tagad Saulkrastus apmeklē ik vasaru,” saka tūrisma speciālists. Lielākā problēma – slikti ceļiArī pats R. Sijāts nodarbojas ar tūrisma biznesu. 1993. gadā viņš Cēsu pusē atvēra savu viesu namu. “Neesmu tikai teorētiķis. Šajā jomā esmu uzkrājis pietiekami lielu pieredzi arī patstāvīgā uzņēmējdarbībā. Es domāju, ka krīze un vispār ekonomiski grūtāki laiki nevar palēnināt tūrisma attīstību, ja aktīvi ir paši nozarē strādājošie. Tur, kur tā ir un uzņēmēji apkārtējās vides pielāgošanai tūrisma vajadzībām sadarbojas ar pašvaldībām, šī joma dod ienākumus. Protams, krīzi pilnīgi nejust nevar, bet aktīva darbošanās palīdz tai ātri tikt pāri. Piemēram, pagājušajā gadā salīdzinājumā ar aizpērno Vidzemē tūrisma plūsma palielinājās par apmēram 10 procentiem. Šogad situācija izskatās vēl cerīgāka,” apliecina R. Sijāts.Viņš piebilst, ka pašlaik tūrisma attīstībā Latvijā vislielāko problēmu rada sliktais ceļu stāvoklis. “Par mūsu ceļiem smejas igauņi un šokēti jūtas lietuvieši. Mēs varam radīt nezin cik labu piedāvājumu, bet ja ceļotājs, braucot uz to, salauzīs mašīnu, tad viņš otrreiz tur vairs nedosies un neieteiks arī citiem. Kad valstī būs sakārtoti visi ceļi, tad tūrisms plauks, jo atpūtai un izklaidei mums ir ko piedāvāt,” saka R. Sijāts.
