Anita Anitīna* * * Kā spītējot tik bargam salam, Uz loga amarillis zied, Un piespiedies pie vēsā stikla Kaut ko par pavasari dzied. Šo dziesmu dzird vien tas, kurš klausās. Citi var nedzirdēt neko. Vai tāpēc noskumt? Amarillis Vien klusi pasmaida par to Un zied tik sārtibalti patiess, Ka prieku spēj ikkatram dot, Kurš garām iet un paceļ acis, Un mirkli viņu uzlūko.
