Anita Anitīna * * * Uz balta mākoņa Sēž eņģelītis balts Un ik pa brīdim Kaut ko skaļi sauc Un jautri smejas, Pat ar roku māj, Bet mīksto sēdekli Ne mirkli neatstāj. Viņš redz, kā katram Zemes dzīvē iet – Kurš priecājas, Bet kam nav prātā smiet. Un tieši tiem Ar mākoņpūkām sviež, Lai kļūtu priecīgi, Bet ļaudis saka – snieg.
