Dienā, kad no Smiltenes braucu uz Blomi, pa ceļam, saules atspīdēti, gozējas apsniguši lauki un koki. Ainavas dažviet ir skaistākas par tām, kas uz apsveikumu kartītēm. Lai arī diena ir skaista, lielais sals kniebj vaigos, ko izjūt arī Blomes pamatskolā.Nedēļas sākumā no 93 skolēniem pamatskolu apmeklēja tikai 43, bet ceturtdien jau 71. „Šajās dienās bērnudārzā audzēkņu ir vēl mazāk. Mums nekad nav bijis skolēnu autobuss, kas atvestu bērnus. Šobrīd pērkam pakalpojumu no blomēnieša Anda Skrastiņa, kurš ik rītu ved bērnus no Brantiem uz skolu un pēcpusdienā atpakaļ uz mājām,” stāsta Blomes pamatskolas direktore Mudrīte Vestfāle.Viņa apzinājusi, ka vēl 33 bērni izmantotu skolas autobusu, ja tāds būtu. Tālākais posms, kuru mēro viens no bērniem, ir septiņi kilometri. „Ar satiksmes autobusu skolēniem nav iespējams izbraukāt, jo tad viņi skolā ir jau pulksten 6.45. Sakiet, vai tas ir normāli?” vaicā direktore.Pirmsskolas izglītības iestādes „Zīlīte” audzinātājas palīdzes Everita Akmentiņa un Gita Ģēvele stāsta, ka pirms pāris dienām atnācis tikai viens audzēknis. „Ko var gribēt, kad aukstums kniebj vaigos un degunā. Daži vecāki no rītiem nevar iedarbināt mašīnu, bet citiem tādu nemaz nav. Es dzīvoju divus kilometrus no bērnudārza. Labi, ka vīrs no rītiem atved uz darbu un vakarpusē atbrauc pakaļ, citādi no aukstuma snīpis salst,” saka E. Akmentiņa.Kaut aiz loga termometra stabiņš nokrities pāris iedaļas zem mīnus 20 grādiem, „Zīlītes” telpas ir siltas un omulīgas. Pedagogi uzskata, ka viena telpa pat pārāk silta un tajā būtu nepieciešams ierīkot ventilācijas sistēmu, par ko nemaz nesatraucas paši audzēkņi. Bērniem ir labs noskaņojums, jo pēc mirkļa sāksies dejošanas nodarbības.Enerģisks un ieinteresētsPamatskolas direktore uzrakstījusi Blomes pagasta pārvaldes vadītājam Gaidim Bogdanovam iesniegumu cerībā, ka tiks atrisināts jautājums par skolas autobusu. Viņa jauno pagasta vadītāju vērtē atzinīgi. „Viņu raksturo enerģiskums un taisnīgums. Gaidis ciemojās gan skolā, gan bērnudārzā, un mums ir vairākas kopīgas idejas. Esmu ievērojusi, ka vadītājs visu grib izdarīt ļoti taisnīgi un kārtīgi, tāpēc galvenais, lai kādā brīdī “nepārdeg”,” teic M. Vestfāle.Blomes centrā sastaptā bijusī pagasta bibliotēkas vadītāja Biruta Zandmane stāsta, ka viņai ir maza saskare ar pagasta pārvaldes vadītāju. “Viņš ir jauns cilvēks, un jācer, ka strādās labi. Iedzīvotājiem ar pagasta pārvaldi vienmēr bijušas labas attiecības. Lepojos ar Blomi un blomēniešiem,” saka B. Zandmene.Turpat blakus pagastmājā savā kabinetā dokumentu kaudzēs iedziļinās jaunais pārvaldes vadītājs. Pagājis tieši mēnesis, kopš G. Bogdanovs ieņem šo amatu. “Tagad gatavoju dokumentus, jo beidzas ūdens resursu lietošanas atļauja. Pamazām sāku iestrādāties, visvairāk nācies risināt saimnieciskos jautājumus saistībā ar apkuri un ūdeni. Tāpat turpinās kultūras nama un attīrīšanas iekārtu projekts. Šis darbs ir izaicinājums, jo katra diena ir citādāka, nav vienveidības. Pārņem gandarījums, ka spēju atrisināt problēmas un izveidot labas attiecības ar Smiltenes novada domes amatpersonām. Katrā ziņā valda pozitīvs noskaņojums, vietējie cilvēki vēl veiksmi,” atzīst G. Bogdanovs.Ziemu jāprot izbaudītNudien Blomes pagastā dzīvo darbīgi ļaudis. Blomēnietim Andim Skrastiņam ir darba pilnas rokas. Ikdienā viņš nodarbojas par pasažieru pārvadājumiem, bet brīvdienās ļaujas sportiskām aktivitātēm, jo ir treneris Siguldas slēpošanas klubā “Pantera”. Turklāt viņš ir divu sportistu tēvs, meita Anete un dēls Kalvis nodarbojas ar motosportu un slēpošanu. Šoziem A. Skrastiņa dēls piedalās skijoringa sacensībās. “Ja lielā sala dēļ neatcels sacensības, tad jau šodien startēsim skijoringa posmā Raunā. Nesen ar Latvijas izlases slēpotājiem bijām uz Pasaules kausa posmu jauniešiem. Ziemu ir jāprot izbaudīt,” smaidot saka blomēnietis.Ikdiena aizrit fermāZemnieku saimniecībā “Dravnieki” un Jāņmuižnieki” saimnieko Gatis Bērziņš un viņa dēls Edgars Antēns, kuri audzē jaunlopus un slaucamās govis. “Dravniekiem” jaunlopu ir 150. Blomēnietim lielākoties laiks jāpavada “Tīles” fermā, kuru pirms diviem gadiem atjaunoja. Tajā viņš kopā ar dēlu un vēl dažiem strādniekiem rūpējas par lopiem. “Viegli nav, jo paņemtais kredīts ir jāatdod, taču arī sev atliek. Darbs ir iesākts, un tas jāturpina, citādi Latvijas lauki izzudīs. Žēl, ka mēs nevaram sagaidīt lielāku valsts atbalstu,” saka G. Bērziņš.
