Itin bieži ir dzirdēts – ja laukos kultūras pieejamība būtu tāda pati kā pilsētā, tad daudzi pārdomātu savu lēmumu aizbraukt. Arī tad, kad ciematos piemin mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru, kultūras dzīves attīstība tiek nosaukta kā viena no prioritātēm, bez kuras lauki nebūšot apdzīvoti un jaunieši tajos nepalikšot. Tomēr patiesība ir nedaudz citādāka. Nereti laukos kultūras dzīve ir piepildīta ar aktivitātēm – darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, notiek koncerti un izrādes, bet cilvēku atsaucība ir neliela. Pasākumi tautas namā pat bez maksas nespēj ieinteresēt vietējos iedzīvotājus, un izrādes vai koncertu laikā zālē sēd tikai kādi 10 skatītāji. Vai tas ir cilvēku kūtrums, vai finansējuma trūkums, vai arī vaina jāmeklē kultūras pasākumu kvalitātē, to vēlējos noskaidrot, uzklausot kultūras darbiniekus.
Cilvēkus nomāc sadzīves problēmasGinta Gailīte, Jērcēnu pagasta tautas nama vadītājaTā diemžēl ir, ka var būt nez cik jauks koncerts vai kāds cits pasākums, atnākušo cilvēku nav daudz. Es domāju, viens no iemesliem meklējams mūsdienu sadzīves problēmās. Ja cilvēkiem jādomā, kā lētāk nopirkt pārtiku, lai iztiktu līdz algai, tad diezin vai viņus spēs ieinteresēt kultūras pasākums. Mēs tos rīkojam bez maksas un domājam dažādus variantus, lai tomēr būtu viss, ko esam iecerējuši. Piemēram, nesen uz meteņu izdarībām dalībniekus aicinājām paņemt līdzi katram savu kārumu. Iespējams, pat tāds piedāvājums dažus atturēja. Dažkārt esam dzirdējuši pārmetumus, ka kultūras dzīvē vairs nav nekā jauna. Es saprotu, ka daļa cilvēku varbūt vēlas redzēt iemīļotu profesionālu aktieru vai mūziķu priekšnesumus, bet tas maksā naudu. Diezin vai daudzi laukos būs ar mieru izdot vismaz piecus latus par divu stundu klausīšanos. Savos turpmākā darba plānos, tos sastādot, ierakstām vairākus interesantus pasākumus, bet laika gaitā daļu nākas izsvītrot nepietiekamā finansējuma dēļ. Savukārt par organizētajiem pasākumiem naudu neiekasējam tādēļ, lai vismaz kāda daļa atnāktu uz tautas namu. Tas ir kā apburtais loks.Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas jebkādos apstākļos neaizmirst kultūru un paši to veido. Ar to domāju mūsu pašdarbniekus. Viņu uzņēmības dēļ kultūras dzīve nav kļuvusi mazāk aktīva. Jērcēnos gan dzejas teātris, gan folkloras kopa “Mežābele” mēnesī vidēji divas reizes brauc uzstāties uz citiem novadiem. Man šķiet, ka svētkus svin un pasākumus rīko tie, kuriem pašiem tie ir vajadzīgi.Un varbūt tas ir labi, nav jau par katru cenu jācenšas ieinteresēt tos, kuriem viss vienalga, ka tikai ir nauda divlitrīgajām alus pudelēm.
Kultūra balstās uz ražošanuVita Bērziņa, Vijciema pagasta tautas nama vadītājaProblēma nav meklējama kultūrā, bet darbavietu trūkumā. Šāda situācija ir visā valstī, un tas tikai apliecina, ka sētā, kur necep maizi, puķes uz galda nav vajadzīgas, jo ēst gribētājus tās neiepriecinās. Ja nebūs ražošanas, pietiekami daudz darbavietu, lai vismaz lielākā daļa pagasta iedzīvotāju varētu pelnīt, tad runas par jaunu kultūras namu, pašdarbības attīstību būs tikai tukša salmu kulšana. Šobrīd laukus bezdarbs ir iedzinis depresijā. Arī divlitrīgo alus pudeļu pirkšana ir tikai sociālās sekas, jo lielākoties dzer tādēļ, ka nav darba un drošības par rītdienu. Ja cilvēki būtu paēduši, labi pelnītu, viņi apmeklētu arī kultūras pasākumus. Tagad tie, kas spēj nopelnīt, ir aizbraukuši uz ārzemēm. Savukārt mēs skatītājiem nekādus brīnumus nevaram sniegt, jo nauda ir iedota tikai tik daudz, lai varētu uzturēt tautas namu. Pati pašdarbība un ar to saistītās izrādes un koncerti balstās tikai uz entuziastiem. Tomēr ar entuziasmu vien kvalitāti un attīstītu kultūras dzīvi ilgi nevar noturēt. Tas neilgs mūžīgi. Prioritārais darbs kultūras dzīves attīstīšanai ir ražošanas nostiprināšana. Ja tā būs laukos, tad būs arī kultūra un tās baudītāji.
Kultūra ir pievienotā vērtībaLīga Lāne, Valkas novada kultūras darba organizatoreFinanšu līdzekļu nepietiekamība ir jūtama visās jomās, ne tikai kultūrā. Ja paanalizē novada budžeta sadalījumu, tad nevar teikt, ka kultūras joma būtu visvairāk apcirpta. Atbalsts mākslinieciskajām aktivitātēm ir tik liels, cik ir. Pašvaldība pilnībā visu ieceru īstenošanu nevar finansiāli nodrošināt, bet tā iespēju robežās cenšas veicināt kultūras dzīvi. Mēs gribam kultūru bez maksas, bet veikalā bez maksas mums neko nedod. Tas pats ir kultūrā. Turklāt ar pliku kultūru vien laukus nebūs iespējams atdzīvināt un cilvēkus izglītot. Kultūra ir tikai pievienotā vērtība pie visa pārējā. Tā var būt lielāka vien tad, ja attīstītas ir visas pārējās nozares.
