Pēc sešu gadu darbības vakar ar Latvijas Universitātes Senāta lēmumu Valkā darbību izbeidza LU Valkas filiāle. Pirms kāda laika pilsētā beidza pastāvēt arī Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Valkas konsultāciju centrs.
“Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja filiāles vadītājas pienākumu izpildītāju Lailu Ontensoni. Viņa vadību pārņēma no bijušās Valkas pilsētas domes priekšsēdētājas Undas Ozoliņas brīdī, kad viņa sāka strādāt Rīgā. Lekcijas klausās pirmklasnieku solos“Šo sešu gadu laikā Valkā augstāko izglītību ieguva vairāk nekā 300 studentu. Sākumā lekcijas notika tagadējā bērnu un jauniešu centrā “Mice”, kas tolaik bija sākumskola. Studenti sēdēja pirmklasniekiem domātos solos, un neviens nečīkstēja, ka studēšanai nav piemērotu apstākļu,” atceras L. Ontensone. Valkas filiālē varēja studēt Ekonomikas bakalaura, Vadības zinību maģistra, Pirmsskolas izglītības pedagoga (augstākās profesionālās izglītības un 1. līmeņa profesionālās izglītības studiju programma), Pedagoģijas bakalaura un Māszinību bakalaura studiju programmā. Uz Valku augstāko izglītību brauca iegūt studenti no Smiltenes, Valmieras, Cēsīm, Gulbenes, Madonas, Balviem, arī Valgā dzīvojošie latvieši. L. Ontensone norāda, ka LU filiāle bija tikai Daugavpilī un Valkā. Ideju par filiāli izauklēja toreizējā Latvijas – Igaunijas institūta vadītāja Unda Ozoliņa. Viņa spēja pierādīt, ka Valkā un tās apkārtnē ir studentu potenciāls. Toreiz arī likumdošana paredzēja, ka ne tikai ierēdņiem, bet arī bērnudārza audzinātājām obligāta ir augstākā izglītība. Galvenokārt šī iemesla dēļ studentu grupas veidojās no dažādu profesiju pārstāvjiem. L. Ontensone atklāj, ka pedagoģiju studēja arī vairāki vīrieši, kuru profesionālās gaitas nebija saistītas ar izglītības jomu, bet pēc studijām viņi sāka strādāt šajā profesijā.Bijusī filiāles vadītāja Unda Ozoliņa uzskata, ka filiāles slēgšana ir likumsakarīgs iznākums. To, ka novada vadībai neinteresē izglītības iespējas, pierādījis jau deputātu balsojums par Starptautiskā studiju centra izveidi bijušās Tēraudskolas vietā. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka deputāti nobalsoja pret studija centra izveidi.Tā ir ekstra – atļaušanās studēt Galvenais iemesls, kāpēc Valkā beidza pastāvēt filiāle, bija studentu trūkums. Lai filiāle varētu veiksmīgi darboties, grupās bija jābūt vismaz 25 studentiem. Ekonomisko apsvērumu dēļ ar katru gadu studētgribētāju skaits samazinājās. Rudens sesija bija pēdējā sesija studējošiem pirmsskolas izglītības pedagogiem. To nokārtoja un diplomdarbu aizstāvēja 13 studentes. L. Ontensone skaidro, ka šodien par studijām jāmaksā liela nauda, tāpēc tiek rūpīgi izvēlētas studiju programmas. Neviens vairs nestudēs pedagoģiju tāpēc, lai tikai iegūtu diplomu. Viņa atceras, ka filiāles darbības pirmsākumos augstāko izglītību varēja iegūt, samaksājot nedaudz vairāk par 300 latiem. Tagad, lai studētu Māszinību bakalaura studiju programmā, semestrī jāšķiras no vairāk nekā 1000 latiem. Ne reizi vien L. Ontensonei nācies uzklausīt studentu bažas par to, vai viņiem pietiks naudas, lai atbrauktu uz lekcijām. Tas arī pierāda, ka cilvēkiem trūkst naudas elementārai izdzīvošanai, nerunājot par tādu ekstru kā atļaušanos studēt.Valcēniete Gunita Gendrjuka filiālē ieguva bakalaura grādu pirmsskolas pedagoģijā un bija viena no 13 studentēm, kas nesen aizstāvēja diplomdarbu pirmsskolas izglītības pedagoga 1. līmeņa profesionālās izglītības studiju programmā. Viņa atklāj, ka studējuši ne vien ķeksīša dēļ, bet tiešām mācījušies pēc labākās sirdsapziņas.
