Šo trešdien ziedus, dāvanas un laba vēlējumus 100. dzimšanas dienā saņēma smilteniete Emma Linga. Sākumā mazliet uztraukusies par ciemiņu uzņemšanu, sirmā jubilāre sveicēju pulkā iejutās itin omulīgi un kavējās atmiņās par savu mūžu gadsimta garumā.
“Pamatā ir asaras. Viss mūžs bijis asarots,” uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, kā nodzīvot 100 gadus, atteic Emma Linga. Jubilejā apsveic arī prezidentsJubilāre 100. dzimšanas dienu svinēja 26. janvārī. Pie mazā dzīvoklīša durvīm Audēju ielas privātmājā, kur simtgadniece dzīvo kopā ar savu meitu, klauvēja arī viesi no Smiltenes novada domes un pilsētas pensionāru apvienības un klubiņa.Novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa pasniedza gaviļniecei pašvaldības dāvanu – 100 latus, torti un ziedus, bet pensionāru pārstāvji Aija Meldere, Liesma Bārdiņa un Gatis Krūmiņš dāvināja ziedus un konfektes. Apsveikumu Emmai Lingai apaļajā jubilejā atsūtījis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, izsakot apbrīnu par dzīves gājumu gadsimta garumā un tajā piedzīvoto un vēlot daudz laimes, stipru veselību un dzīvesprieku.Iespējams, V. Zatlers pat nenojauš, ka apsveicis savu bijušo pacienti, jo, savulaik, strādājot par ķirurgu, operējis smiltenietei roku.Ja nebūtu pārciestas vairākas kājas operācijas, tad simtgadniece joprojām būtu žirgta un kustīga. Viņas meita Elga Tarvīda atceras, ka mammīte agrāk pagalmā rūpīgi ar nazi nogrieza sīkāko zāles stiebriņu. Paticis arī kopt pašu dārziņu, kur aug ogulāji, ābeles un ir puķu dobes. Tagad sirmgalves ikdienu īsina radio un sarunas ar meitu. “Esmu meitas maizē,” pasmaida jubilāre. Varēja būt lauku māju saimnieceEmma Linga ir dzimusi smilteniete. 1929. gadā viņa pabeidza Smiltenes lauksaimniecības skolu (tagadējo tehnikumu), iegūstot piensaimnieka izglītību, un visu mūžu līdz pensijai strādāja smagu fizisku darbu vairākās krejotavās un pienotavās – Trikātā, Plāņos, Bilskā, Aumeisteros. Simtgadniece pieredzējusi divus pasaules karus, izsūtīšanu un citas padomju varas represijas. Tieši tāpēc arī nepiepildījās viņas jaunības sapnis kļūt par lauku mājas saimnieci, kaut gan tā varēja notikt. Pēc skolas pabeigšanas jaunā piensaimniece sāka strādāt krejotavā Bauskas pusē, kur iepazinās ar nākamo dzīvesbiedru Teodoru, Īslīces pagasta lauku mājas saimnieku. 1939. gadā abi uzcēla jaunu dzīvojamo ēku. Bija nopirkts traktors, kūlīšu sienamā mašīna un cita lauksaimniecības tehnika.Elgai Tarvīdai joprojām atmiņā ir datums – 1944. gada 28. jūlijs, kad vecāki bija spiesti pamest iekopto saimniecību un zirga pajūgā doties Otrā pasaules kara bēgļu gaitās uz Smilteni.“Viss ir aprakts zemē!” tagad nopūšas Emma Linga. Viņas vīru pēc ierašanās Smiltenē drīz vien apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju. “Man bija asarots mūžs. Bērnībā mātes nebija (viņa nomira, kad Emma bija tikai 14 dienu vecs zīdainis, stāsta sirmgalves meita), mani audzināja mātes brālis. Tēvs apprecējās otrreiz, dzīvoju kā jau pie pamātes. Tad nāca kara laiki bez maizītes.” Emmas un Teodora Lingu meita Elga izmācījās par mediķi un padomju laikā 13 gadus strādāja par ārsti uz zvejas kuģa, kuģojot uz Amerikas, Āfrikas un Eiropas ostām. Dēls Uldis nomira 27 gadu vecumā ar plaušu tuberkulozi. Mazbērnu simtgadniecei nav.Jaunajiem jādomā par veselībuŠogad Smiltenē gaidāma vēl viena 100 gadu jubileja. 27. novembrī simtgadnieču pulciņam piebiedrosies Alfonija Sēja. 101. dzimšanas diena šogad būs Elzai Laurei, bet 103 gadi paliks Jekaterinai Mudrakai. Smiltenes pensionāru apvienības vadītāja Aija Meldere spriež, ka 100 gadus nodzīvot ir interesanti, ja vien mūža nogalē ir laba veselība un cilvēks nav pavisam bezpalīdzīgs. “Lai latviešu tauta ilgi dzīvotu, mūsu jaunatnei nevajadzētu bendēt savu veselību, bet gan domāt par to jau tagad,” spriež A. Meldere.
