Par jaunībā piedzīvoto izgāšanos fizikas eksāmenā Astrīda Pinkovska tagad saka, – labi vien, ka tā. Ja toreiz eksāmenu būtu nokārtojusi, tad varbūt tagad sēdētu mājās kā diplomēta agronome bezdarbniece. Taču tagad Astrīda katru rītu no savas mājas Smiltenes pagasta Kalnamuižā ar prieku dodas uz darbu Smiltenes tehnikuma ēdnīcā, kur strādā par vadītāju un pavāri.Astrīdas gatavotos gaļas ēdienus cilvēki Smiltenē un pilsētas apkārtnē jau gadiem ilgi ēd ar gardu muti. It īpaši slavenas ir viņas ceptās kotletes, kuru recepti saimniece nevienam neatklāj. Tas ir viņas virtuves noslēpums.“Dzīves pieredze,” pasmaida Astrīda, taujāta par iemeslu, kāpēc viņai izdodas tik garšīgi ēdieni. Ja diendienā pie plīts aizvadīti 35 gadi, tad gatavot ēdienu varot kaut aizsietām acīm. Receptēs norādītos gramus saimniece neskatās, griež, ber un jauc kopā pēc savām izjūtām. Otru tādu kotlešu navPie savas dzīves īstās profesijas Astrīdu aizveda nejaušība. Pēc Blomes pamatskolas absolvēšanas meitene iestājās Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā, lai mācītos par agronomi. Nomācījās vienu gadu un izkrita fizikas eksāmenā. Domājot, ko darīt tālāk, sirds vilka uz pavāra profesijas pusi, līdz aizvilka uz Valmieras 28. profesionālo vidusskolu. Astrīda pieļauj, ka varbūt savu lomu nospēlēja bērnībā piedzīvotais, kad, uzaugot laukos deviņu bērnu ģimenē, visi uz maiņām rūpējās, lai lielā ģimene būtu paēdusi.“Joprojām visi esam draudzīgi, cits par citu,” par māsām un brāļiem saka Astrīda.Jaunās pavāres pirmā darba vieta bija Smiltenes Patērētāju biedrības Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma ēdnīca (tagad šajā ēkā atrodas “Zemnieksēta”). Atkal zīmīga sakritība, – jauniņo norīkoja strādāt gaļas cehā, un tieši gaļas ēdieni visu šo laiku ir Astrīdas specializācija un hobijs. Arī kopš 1983. gada strādājot Smiltenes tehnikuma ēdnīcā, viņa cep kotletes, karbonādes, rolmopšus, cepešus un citus gardumus un kopā ar darbiniekiem pēc pasūtījuma gatavo tuvu un tālu iecienītus gaļas šķīvjus. “Astrīda jau sen pelnījusi, lai par viņu uzraksta! Visi zina, ka viņa cep tādas kotletes, kādu otru nav,” slavē Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis, kurš pats ir gaļas ēdienu cienītājs. Arī viņš pats labprāt pusdieno savas iestādes ēdnīcā, jo tur baro sātīgi un garšīgi kā mājās.Kas var būt labāks par gaļuKatru dienu barojot simtiem cilvēku, mājās profesionālā pavāre gatavo reti. Gribas atpūsties no darba, un vislabāk to varot, lasot žurnālus. Vienīgi mazdēls reizēm tiek palutināts ar kādu kārumu. Ēdienus Astrīda zina daudz un dažādus. Vienus ir izdomājusi, par citiem izlasījusi žurnālos. Mājās ir pilna kaste ar ilustrētām receptēm, kā pagatavot ātri, vienkārši un garšīgi. No tām reti kura ir izmēģināta, jo neesot laika. “Paskatos kādu rotājumu, jo pašai ļoti patīk dekorēt ēdienus un klāt galdu. Kad izdodas, ir prieks,” atzīst Astrīda. Viņai ļoti garšo gaļas ēdieni, it īpaši karsti, tikko no pannas vai cepeškrāsns nākuši. Saldo ēdienu apēdot varbūt reizi gadā, arī uz kūkām un konfektēm nevelkot.Galvenais, lai stiprie ēdieni ir sātīgi, no tīras gaļas. “Ja cilvēks grib ananasu vai plūmi, lai uzliek to uz galda citā trauciņā un ņem klāt pie gaļas, bet, kad saliek gaļā, man nepatīk,” spriež pavāre.Laika gaitā viņa arī secinājusi, ka, piemēram, cepot rolklopšus, tos nevajag obligāti notīt ar diegu. Gaļas rullīšus ar “šuvi” uz leju uzliek uz cepešpannas un šauj krāsnī tādus pašus. Vaļā atnākot retais.Rolmopšu pildījumam Astrīda samaļ cauraugušu speķi, papriku, sīpolus, burkānus un ķiplokus. Masai pieliek sāli, kārtīgi samīca, pieliekot dažas olas. Cūkgaļas karbonādes šķēles izklapē, pārkaisa ar sāli, pipariem un vegetu, virsū uzliek pildījumu masu. Gaļu satin rullīšos un cep cepeškrāsnī.Cepeti vai vistu Astrīda iepriekšējā vakarā iemarinē. Tad gaļa sanāk gardāka, pikantāka. Vienīgais darbs, kas baro, ir ēšanaŠī atziņa iegrebta koka plāksnē, kas pielikta pie sienas Astrīdas darba vietā. Ieraudzījusi tirgū un nopirkusi. Astrīda ir pārliecināta, ka labi paēdis cilvēks ir apmierināts ar visu un omulīgs, bet savulaik pati uz savas ādas pārbaudījusi, ka diētu laikā cilvēks kļūst nervozāks un kašķīgāks.Tomēr pats galvenais nosacījums, ko der ievērot visām saimniecēm, ir tas, ka ēdiens jāgatavo ar mīlestību. Ja to darīs ar dusmām, nesanāks, uzsver Astrīda. Lai ēdiena gatavošanas laikā būtu labs noskaņojums, viņa ieslēdz radio un klausās mūziku. “Man ir prieks labi pabarot cilvēkus. Reti kurš no ēdnīcas aiziet projām, nepateicis paldies,” priecājas tehnikuma ēdnīcas saimniecīte. Pavāra darbu viņa uzskata par savu īsto profesiju un spriež, ka gatavošanas prieku pārmantojusi meita Evija. Arī viņai iepaticies šis process.
Par Astrīdu Pinkovsku
Irita Tepere, Smiltenes tehnikuma skolotāja: – Astrīda ir speciāliste uz gaļas ēdieniem, tai skaitā visādām ruletītēm ar sieru, zaļumiem un citu pildījumu. Ļoti garšīgi viņa gatavo arī zivi tomātu mērcē. (Zivtiņu apcep, marinādei eļļā apcep sīpolus, pieliek tomātu mērci, sāli, piparus, vegetu, etiķa esenci un siltu marinādi pārlej zivij – skaidro Astrīda.) Domāju, ka tādas maņas kā ēdiena garšu nevar iemācīties, jo tā ir jājūt un ar šo maņu cilvēks jau piedzimst, un Astrīdai tā ir. Iemācīties var tikai tehniskas lietas. Astrīda ir arī super speciāliste ēdienu dekorēšanā. Viņas izdomātos un veidotos dekorus nevar nepamanīt. Viņa ir ļoti labestīgs un izpalīdzīgs cilvēks.
IESAKA ASTRĪDA PINKOVSKA
Gaļas rullīšiKarbonādes šķēles izklapē, pārkaisa ar sāli, pipariem un vegetu. Uzkaisa sakapātas dilles un uzliek sviesta piciņu, sarullē. Apviļā miltos un olā un cep sakarsētos taukos vai eļļā. Var arī pildīt ar sieru, šampinjoniem.Siltie biešu salāti1 kilograms biešu, 50 grami sviesta, nepilna glāze krējuma, sāls, cukurs, citronskābe. Nomazgātas bietes vāra ūdenī bez sāls (veikalā var nopirkt jau izvārītas bietes), nomizo, sarīvē skaidiņās. Bietes apcep sakarsētā sviestā, pieliek sāli, cukuru, citronskābi pēc garšas. Pievieno krējumu un piecas minūtes pakarsē. Labi garšo pie zivju un gaļas ēdieniem. Redīsu un olu salāti400 g redīsu, 2 olas, 100 g skāba krējuma, dilles.Nomazgātus redīsus sasmalcina, sarīvē, pieliek krējumu un sāli. Pārkaisa ar sakapātām, vārītām olām un sasmalcinātām dillēm. Rotā ar zaļumiem.Sēņu biezeņzupa Sēnes (kādas nu katram mājās – bekas, gailenes, sālītas sēnes, šampinjoni) apcep sviestā kopā ar burkāniem un sīpoliem. Ūdenī (aptuveni puse no katla) vāra kubiņos sagrieztus kartupeļus. Daļu no kartupeļiem sablenderē un pieliek zupai pašās beigās. Ūdenim ar kubiņos sagrieztajiem kartupeļiem pievieno drusciņ saldo krējumu, pieliek sviestā apceptās sēnes, burkānus, sīpolus un sāli. Vāra piecas minūtes. Pieliek sablenderētos kartupeļus. Pārkaisa ar zaļumiem.Burkānu šniceleSālsūdenī pusmīkstus izvāra lielus burkānus, sagriež šķēlēs. Šķēles pārziež ar sinepēm. Apviļā miltos un olā un cep sakarsētā eļļā, kā burkānu karbonādi. Tāpat var cept bietes, tomātus, ķirbjus. Mīlestības salātiPuravs, 2 cieti novārītas olas, 2 nelieli āboli, 3 ēdamkarotes skāba krējuma, zaļumi, sāls. Puravu sagriež ripiņās, ābolus – kubiņos, samaisa ar krējumu, pieliek sāli un zaļumus (dilles). Dekorē ar ripiņās sagrieztu, vārītu olu un purava ripiņām.
