Nadežda Parļuka Sedā dzīvo kopš 1959. gada, ir beigusi vietējo vidusskolu, šajā pilsētā aizvadījusi visu savu mūžu un tagad ir pensijā. Domāju, ka ieraudzīšu Sedas standartiem atbilstošu grūtā darbā aizlauztu sievieti. Taču nekā. Ieraudzīju izskatīgu moderni ģērbtu un optimisma pilnu dāmu. Viņa gan savu stāstu iesāka ar nostalģiskām atmiņām par bijušo, kad Seda zēla un plauka, kad kultūras dzīve sita augstu vilni, salīdzinot ar šodienas panīkumu. Tiesa, pensionāre drīz attapās un sacīja, ka gribējusi sākt ar labo, nevis ar šodienas nedienām.Tiekas ar kursabiedriemPēc Sedas vidusskolas beigšanas jauniete iestājās Rīgas Celtniecības tehnikumā, apprecējās un viņai piedzima divi bērni – Margarita un Natālija. Pirmā ir guvusi divas augstākās izglītības un strādā par skolotāju Rīgā. Natālijai ir augstākā medicīniskā izglītība un viņa strādā par medicīnas māsu Strenču psihiatriskajā slimnīcā. Nadežda vispirms strādāja celtniecībā, taču pēc tam pārgāja darbā par kasieri dzelzceļa stacijā, lai vairāk laika atlicinātu bērniem. Viņas vīrs Vasīlijs bija lokomatīves vadītājs. Kūdras purva dzelzceļā kā mašīnists viņš ir nostrādājis vairāk nekā 30 gadu. N. Parļuka allaž ir bijusi sabiedriski aktīva, arī aizrautīga vieglatlēte. Skolā viņa izcēlās ar uzvarām 60, 100 un 500 metru skrējienos. Tas turpinājās arī kūdras rūpnīcas sacensībās. “Man patīk Seda. Tajā ir daudz apzaļumotu vietu un dārzu. Jau tagad gaidu pavasari, kad kopā ar vīru varēsim doties uz dārzu, tur dzīvoties un darboties nelielajā dārza mājiņā,” smaida Nadežda. Ģimenei nereti tiek cepts šašliks un rīkoti dārza svētki. Netālu no tā var ogot un sēņot. Savukārt ziemā viņa turpina sen iesākto tradīciju tikties ar kursabiedriem, kurus pazīst kopš 1971. gada.Labākā izklaide – darbs dārzāNadeždas vīrs Vasīlijs ir uzbūvējis nelielu siltumnīcu un tajā allaž tiek iedēstīti 30 tomātu stādu. Tos aprūpē pats saimnieks – laista, raugās, lai uzturētu nepieciešamo mitruma un siltuma līmeni. Savukārt saimniecei pieder gurķu lecekte un viņa ir atbildīga par to. Dārza kalendārā viss ir precīzi reglamentēts. Katram sava rūpe.Šajā zemes pleķītī ar mīlestību tiek izaudzēts viss ģimenei nepieciešamais, ieskaitot garšaugus, kurus sasaldē ziemai. Aug arī avenes, upenes un citas lietas. Piemēram ar diviem spaiņiem iestādītu kartupeļu, tos novācot, pietiek visam gadam. Pensionāre atzīst, ka nopirkt kartupeļus būtu lētāk, taču savējie ir savējie un nav jābaidās par visādām ķīmijām pārtikā. Agrie kartupeļi ir īpašs gardums.Parļuku ģimene gūst baudu ne tikai no darba dārzā, bet arī no tā augļiem, rudenī gatavojot dažādus sālījumus un konservus. Piemēram, gurķi tiek marinēti, sālīti, no tiem gatavo arī dažādus salātus. Gluži tāpat izmanto arī tomātus, burkānus un citas lietas, kas lieliski noder ziemā. Dārzeņus Nadežda izmanto ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī sejas maskām. Varbūt šajā apstāklī slēpjas viņas teicamais izskats un sportiskais augums.Pensionāre ēdienam velta īpašu uzmanību, jo vīrs sācis nedaudz apvelties, un tas nav labi. Pēc ēšanas viņa cenšas rosināt vīru doties pastaigās, nevis zvilnēt uz kušetes. Ģimenē iecienītākais ēdiens ir sarkanais borščs. “Tiesa, vīrs tam cenšas pievienot pamatīgu skābā krējuma devu. Es protestēju, norādot uz viņa ķermeņa tauku kārtiņu. Reizēm man šķiet, ka viņš būtu gatavs ēst tikai salami desu bez jelkādām piedevām. Tāpēc arī cenšos viņam piedāvāt ēdienus ar lielu zaļumu devu,” smaidot stāsta pensionāre. Viņa cenšas vīru pārliecināt, ka kartupeļu pankūkas ir daudz garšīgākas, pārlietas ar labu olīveļļu, nevis ar biezu skāba krējuma kārtu.Vasarā dārzā strādā arī mazdēls Konstantīns. “Vecmāmiņ, es visu aplaistīju. Nopērc man kartupeļu čipsus. Kā lai atsaku Rīgas mazdēlam? Viņš mums ir teicamnieks, un es ar puisi lepojos. Konstantīns mācās Zolitūdē skolā ar matemātikas novirzienu. Viņš ir neparasti atbildīgs un ļoti pārdzīvo katru neveiksmi,” stāsta Konstantīna vecmāmiņa. Reizēm viņš piezvana vecmāmiņai un lūdz padomu, piesakot, lai nestāsta mammai.Pateicas par koncertu pensionāriemJautāta par vispatīkamākajiem notikumiem pēdējā laikā, N. Parļuka bez šaubīšanās min pensionāru balli gadu mijā. Par to pat uzrakstījuši pateicību novada domei. Koncerts patiešām bijis lielisks un devis milzīgu mundruma lādiņu. Pensionāre priecājas arī par pašreizējiem pašdarbības kolektīviem, taču allaž atceras pilsētu pirms 20 un vairāk gadiem un tad allaž nāk prātā līksmie padomju svētki, kad ielās notika demonstrācijas ar lozungiem un ziediem. Tas uzmundrināja un uzjautrināja. Sedā viesojās daudz profesionālo mākslinieku. Kultūras namā dzīve kūsāja visu vecumu cilvēkiem. Tagad pilsētā darba nav, tāpēc jaunieši dodas laimes meklējumos citviet.“Es patiešām esmu optimiste un ticu, ka dzīvosim labāk, taču pašlaik lielākoties pārtiekam no solījumiem. Mūsu pilsētas ietves ir ļoti sliktā stāvoklī. Ar katlumāju un siltuma cenu sen esam neapmierināti,” stāsta cienījamā kundze. Viņa ir runājusi ar Strenču novada domes priekšsēdētāju un citām amatpersonām, taču pozitīvu izmaiņu nav. A. Parļuka ir nesapratnē, kāpēc Strenčus atbalsta vairāk. “Atklāti varu pasacīt, ka jūtamies pamesti likteņa novārtā. Ļoti jūtam bijušās pārvaldes vadītājas Irinas Andrejevas trūkumu. Viņa par mums rūpējās. Jebkurā laikā varējām izrunāties un panākt sapratni kāda jautājuma risināšanā. Tagad nedz domes priekšsēdis, nedz deputāti uz Sedu nebrauc. Esmu Latvijas pilsone, piedalījos vēlēšanās. Pirms tam mums solīja, ka novada vadītāji pie mums ieradīsies regulāri,” noskumusi pensionāre. Viņa nesaprot, kāpēc decembrī nekurināja četras dienas, janvārī – trīs dienas. Uzzinājusi, ka pie vainas ir slapjās ogles, bet kurš tad par to ir atbildīgs? “Seda ir pietiekami liela pilsēta, un tās iedzīvotāji cer, ka pašvaldība ar viņu domām rēķināsies, ka viņus vismaz uzklausīs. Seda taču no novada domes nav tālu,” pasmaida pensionāre.
Prauļuku ģimenes receptes
Universālie biešu salātiTrīs kilogramus nomizotu sarkano biešu rīvē uz parupjas rīves. Gluži tāpat sagatavo divus kilogramus burkānu un kilogramu sīpolu. To visu sajauc un liek katlā sautēties. Pārlej ar puslitru eļļas, pievieno trīs ēdamkarotes sāls un piecas ēdamkarotes cukura. Noslēgtā traukā sautē apmēram stundu. Apmēram 15 minūtes pirms sautēšanas beigām katlā ieliek veselu palielu ķiploka galviņu. Pēc tam masu iepilda rūpīgi izmazgātās stikla burciņās. Arī vāciņi kārtīgi jānomazgā verdošā ūdenī. Viss jāizžāvē saulē. Pasterizēt nav nepieciešamības, taču pēc iepildīšanas burciņas ar vākiem uz leju rūpīgi jāpārsedz ar vilnas segu, lai atdzišana nenotiktu pārlieku ātri.Šos salātus var ēst aukstus, var izmantot kā dekorāciju dažādiem ēdieniem, taču, pats galvenais, – tā ir boršča galvenā sastāvdaļa. Tas ir organismam viegls un universāls ēdiens.Sarkanais borščsIzmanto burciņu biešu salātu, taču pirms tam katlā liek pavārīt skābētus kāpostus. Novāra vistas gabalus, novelk ādu, atkaulo un sasmalcina. Buljonu izmanto borščam. Kad viss gatavs, pievieno saldētas dilles, sasmalcinātus pētersīļus un citus gardumus, kas nu kuram patīk. Arī ķiplokus vai kādas citas sasmalcinātas gaļas gabaliņus.Kartupeļu pankūkasKartupeļus, sīpolu un ķiploku sarīvē. Pievieno garšvielas, divas jēlas olas, nedaudz miltu un cep eļļā vai sviestā. Bauda ar labu olīveļļu un zaļumiem.
