Šīs nedēļas nogalē nepatīkami pārsteigti būs slēpotāji, kuri izmanto Smiltenes piepilsētas mežā izveidoto trasi aiz Tepera ezera. Slēpju sliedes posmā līdz Saltupu ceļam Launkalnes pagastā aizvadītajā svētdienā izbraukājusi tehnika, pēc zinātāju stāstītā, pašbūvēts visurgājējs.
Sašutis par notikušo ir trases izveidotājs, slēpošanas entuziasts smiltenietis Guntars Cīrulis un launkalnietis Jānis Cīrulis, kurš aizdeva savu sniega motociklu. Viņi uzskata, ka sniegā labi redzamu sliežu izbraukāšana ir necieņa pret citu cilvēku darbu.Puiši gribēja pavizinātiesG. Cīrulis jau apskatījis izbraukātās sliedes un secina, ka atlikušajā ziemas sezonā šajā vietā būs jāslēpo pa izdangātu trasi, jo labā kvalitātē to atjaunot vairs nevarēs. Līdz ar to aptuveni divus kilometrus garā posmā slēpošanas vietā būs jāšļūkā. Slēpotāji noskaidrojuši, ka visurgājējs pieder smiltenietim Mārim Žeļezkinam. Tālruņa sarunā ar “Ziemeļlatviju” jaunais vīrietis atzīst, ka tā ir viņa tehnika, taču pats pie stūres nav bijis.“Iedevu puišiem pavizināties. Ne jau speciāli viņi izbraukāja trasi. Tā sanācis. Jāņem vērā, ka tie ir valsts meži un koplietošanas ceļi, un tā nebija speciāla slēpošanas trase,” uzsver M. Žeļezkins.G. Cīrulis par vienīgo reālo risinājumu iesaka visām aktīvās atpūtas interešu grupām (slēpotājiem, nūjotājiem, motociklu, kvadraciklu, visurgājēju vadītājiem, riteņbraucējiem un citiem) vērsties pie valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektora Andreja Lāča, sasaukt kopīgu sapulci un izstrādāt detalizētu plānojumu, kuru meža platību katra interešu grupa izmantos, lai neviens neciestu. “Mežs ir pietiekami liels, lai tajā pietiktu vietas visiem, bet, kamēr šis jautājums nav sakārtots, vieni sabojā atpūtu citiem,” spriež G. Cīrulis.Smiltenes novada domes deputāts Kaspars Markss, svētdien slēpojot, jau novērtēja, cik ļoti ar tehniku krustām šķērsām izbraukātais ceļš traucē slēpot. “Žēl. Pieļauju, ka šie cilvēki paši uz slēpēm nav stāvējuši, jo viņiem tas ir par grūtu. Labāk ir sēdēt siltā mašīnā, gānīties pa mežu un parādīt savu aprobežotību. Tā ir klaja nerēķināšanās ar citiem sabiedrības locekļiem,” uzskata K. Markss. “Nebrauc iekšā trasē, ja redzi, ka tur ir sliedes!” citus transportlīdzekļu vadītājus aicina Jānis Cīrulis. Arī ceļu policijai vajadzētu pakontrolēt, vai mežos redzamie kvadracikli, visurgājēji un cita tamlīdzīga tehnika ir reģistrēta Ceļu satiksmes drošības direkcijā un vai tā drīkst piedalīties ceļu satiksmē. Būdas kalna trase – visu priekam Vēl viena visiem pieejama slēpošanas trase Launkalnes pagastā atrodas Guntas un Aigara Dudeļu privātīpašumā un nedaudz šķērso arī valsts mežu. Saimnieki vairākās vietās ir izlikuši informatīvus plakātus ar aicinājumu slēpot un norādījumu trasē nebraukt ar tehniku, neiet kājām un nevadāt suņus. “Pēdējos četros gados sliedes nav izpostītas, iespējams, tāpēc, ka esam salīdzinoši nomaļā vietā un norādes svarīgākajos punktos atstājam visu gadu. Gadu gaitā esam apzinājuši iespējamos riskus un veiksmīgi tos novērsuši,” stāsta Gunta Dudele. Reizi sezonā sniega izlīdzināšanu trasē ar tehniku atbalsta novada dome un paši slēpotāji.Trasi veido un uztur Dudeļi savam un citu cilvēku priekam. Visa ģimene ir lieli slēpotāji un piedalās dažāda mēroga sacensībās. Septītklasnieks Jurģis savā vecuma grupā jau otro gadu piedalās Latvijas čempionāta posmos un iekļūst godalgoto trijniekā.Lai nokļūtu trasē, braucot pa Vidzemes šoseju, jānogriežas uz Kapusila ceļa, tad pirmajā ceļā pa kreisi un jābrauc līdz pirmajām mājām. Distances garums ir pieci kilometri. Slēpot var gan klasiskajā solī, gan slidsolī. Automašīnas var novietot dzīvojamās mājas pagalmā. Dudeļu jeb Būdas kalna trase ir populāra visā Smiltenes novadā. Slēpotāji tajā sastopami gan darba dienās, gan nedēļas nogalē. Bieži te trenējas sportisti. Smiltenietis, orientierists Otārs Putrālis distanci atzīst par labi sagatavotu, interesantu un augstu novērtē iespēju slēpot slidsolī. “Trase nav vienkārša, bet cilpu ir tik daudz, ka katrs var atrast kaut ko savām spējām atbilstošu,” secina O. Putrālis.Vislielākais prieks Guntai ir sastapt slēpošanas trasē labi atpūtušos, apmierinātus, smaidīgus cilvēkus. “Ir patīkama sajūta, kad izdari labu darbu nevis tikai sev vai ģimenei, bet vēl daudziem citiem,” viņa atzīst.Kad saimnieki nedēļu nogalēs ir mājās, viņi pat iekurina ugunskuru un virs tā katlā uzvāra tēju, lai slēpotāji varētu sasildīties.
