Bijušais “Trikātas siera” valdes priekšsēdētājs Juris Kļaviņš, raugoties perspektīvā, savas dzīves līmeņa uzlabošanai ir īstenojis savdabīgu un tuvākajā apkārtnē vēl nebijušu projektu. Viņš ir viens no retajiem Latvijā un pat Baltijā, kurš uzstādījis nelielu privāto vēja ģeneratoru. Šis ģenerators no citiem atšķiras ar to, ka saražotā elektrība aiziet kopējā “Latvenergo” elektrosadales tīklā.Pavisam cits dzīves posmsAtjaunojamā enerģija nav vienīgā J. Kļaviņa aizraušanās. Pirms diviem gadiem viņa dzīve apgriezās kājām gaisā. No “Trikātas siera” vadītāja viņš kļuva par bezdarbnieku. Nenoliedzami šāds periods J. Kļaviņa dzīvē bija pirmo reizi, kas ieviesa savas korekcijas. Taču, vai sliktāks? Nē!Viņš atklāj, ka šajā laika posmā pievērsies vairākām interesantām nodarbēm, par kurām iepriekš pat nebija iedomājies.Nokļūstot bezdarbnieka statusā, viņš izmantoja Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos kursus. “Apmeklēju projektu rakstīšanas kursus, un tā tapa ideja par nelielu vēja ģeneratoru. Tas man bija pilnīgi kaut kas jauns un nezināms. Vienkārši redzēju vienu Burkovska raidījumu par vēja ģeneratoriem un atjaunojamo enerģiju. Toreiz raidījumā piedalījās Valdis Lācis no uzņēmuma “Kalni un vējš”. Dzirdētais mani ieintriģēja, un nolēmu sazināties ar Valdi. Sākām runāt, un mani vēl vairāk pārņēma domas par savu vēja ģeneratoru. Atlika vien noticēt un paļauties uz profesionāļa teikto,” stāsta J. Kļaviņš.Tuvinieki par vīrieša ideju vien noteica – nu labi! “Es vienmēr esmu bijis tāds funktierētājs,” viņš piebilst. Taču projekta rakstīšanas kursos grupas biedri J. Kļaviņu pavilka uz zoba un smaidot vaicāja, kad ģenerators būs gatavs. Viņš atbildēja, ka pēc trijiem mēnešiem, taču ne viss gāja kā smērēts. No uz papīra uzliktas idejas līdz personīgajam vēja ģeneratoram pagāja gads un trīs mēneši.Ģeneratoru uzstāda tēva mājāsKā saka Līga Kļaviņa, tētim Jurim esot vairākas rezidences. Ikdienā viņš ar sievu dzīvo Trikātā, taču ir biežs ciemiņš savās tēva mājās Blomes pagasta “Akmentiņos”, kur dzīvo Līgas ģimene. Kopš pērnā novembra vēja ģenerators redzams “Akmentiņos” uz šķūņa jumta. Vieta izvēlēta būtiska iemesla dēļ, ģimenes īpašums atrodas klajā laukā, līdz ar to šeit vēja ģeneratoru uzstādīt bija daudz efektīvāk, nekā māju un koku ieskautā vietā. “Interesanti ir tas, ka iepriekš pētīju vēja kartes. Smiltenes apkārtnē vēja daudzums bija vismazākais, taču dabā pārliecinājos par ko citu,” stāsta J. Kļaviņš.Vēja ģeneratoru viņš iegādājās no SIA “Kalni un vējš”, kura darbinieki to uzstādīja “Akmentiņos”. “Puiši ieteica vēja ģeneratora saražoto elektroenerģiju izmantot, to ievadot mājas elektrotīklā kā papildu elektroenerģiju jau esošajam “Latvenergo” tīklam. Tādējādi ir iespējams samazināt elektrības rēķinus. Protams, kopējā tīklā saražotā enerģija aiziet maz, bet saimniecībai pietiks. Protams, jūras tuvumā šāds ģenerators saražotu krietni vairāk elektroenerģijas,” atklāj “J. Kļaviņš.Darbība tiek kontrolētaJ. Kļaviņš dalās niansēs, kā privātā vēja ģeneratora darbība tiek kontrolēta. “Tā kā saražotā enerģija nokļūst kopējā tīklā, ir uzstādīts skaitītājs. Piemēram, vēja nav un līdz ar to mans ģenerators neražo elektrību, bet mājās mēs to patērējam. Tātad elektrību ņemam no kopējā tīkla, skaitītājs griežas, bet pienāk nakts un visas lampas un elektroierīces izslēdzam. Taču tajā pašā laikā uzpūš vējš un ģenerators sāk ražot elektroenerģiju, kur lai tā paliek? Aiziet kopējā tīklā. Smiltenē elektrosadales tīklā patērētā un saražotā enerģija tiek uzskaitīta. Man tiek atsūtīts rēķins par patērēto elektrību. Pagaidām nevaru uzzināt, cik vēja ģenerators mēneša laikā ir saražojis elektroenerģiju, jo vēl jānokārto vajadzīgās licences. Domāju, ka drīz viss atrisināsies, jo “Latvenergo” darbinieki bija atsaucīgi un ieinteresēti,” teic privātā vēja ģeneratora īpašnieks. Viņš piebilst, ka šajā gadījumā mājsaimniecība iztur cenu paaugstinājumu.J. Kļaviņš cer, ka alternatīvās enerģijas izmantošana kļūs aizvien svarīgāka, jo izteiktāka ir vides piesārņojuma ietekme uz mūsu dzīvi. Galu galā galvenā vēja enerģijas priekšrocība ir tā, ka vējš ir pieejams visiem.Trikātietis atzīst, ka gandarījuma sajūta par to, ka izdevies īstenot projektu, ir liela. “Protams, nekas nekad neiet guldi, taču prieks, ka vismaz viena ideja no desmit ir piepildījusies. Esmu aizrāvies arī ar citām lietām,” ieintriģē J. Kļaviņš.Iepriekš nepievērsa uzmanībuViņš atzīst, ka pēc “Trikātas siera” laikiem kļuvis mazliet rāmāks, jo enerģijas vairs nav tik daudz kā agrāk. Bet tas vīrieti nav atturējis no dažādām nodarbēm. “Esmu sācis raudzēt mājas vīnu un sidru, vācu un pētu receptes. Šobrīd vēl nav tās garšas, jo ir milzum daudz nianšu, ko apgūt. Vienu brīdi ar bijušo skolasbiedru, kurš arī ir bez darba, nolēmām laiku aizpildīt, taisot desas. Tas ir interesanti, jo prieks par paša padarīto ir liels,” secina J. Kļaviņš.Trikātietis labprāt arī lasa izglītojošus žurnālus, kuros var smelies idejas saimnieciskajos jautājumus un arīdzan veselības uzlabošanai.Lielākā bagātība – viņa meitenesJ. Kļaviņš ir apliecinājums, ka jebkurā dzīves situācijā cilvēks var atrast sev nodarbošanos. Laime un bagātība neslēpjas naudā. Viņa lielākais lepnums un bagātība ir sieva un savas meitenes – divas meitas un trīs mazmeitas. Jaunākā mazmeitiņa Sāra dzīvo “Akmentiņos”. Intervijas laikā gadu un astoņus mēnešus vecā meitenīte ik pa laikam ar sajūsmu sauca – opi, opi! Sārai atliek vien pagrozīties vectētiņa priekšā, lai liktu viņam pasmaidīt un sasildītu sirdi. Ne velti ir teiciens, ka smaids rada laimi mājās un veicina izdošanos arī turpmāk.
