Pēc sestdienas publikācijas “Kašķis Valkas dzīvnieku patversmē “, laikraksta redakcija saņēma valcēnietes Irīnas Beļajevas vēstuli. Lai rastu izskaidrojumu vēstulē minētajiem faktiem, aptaujājām vairākas ar šo lietu saistītas personas. Diemžēl atbildes līdzīgi kā pingponga bumbiņa vairāk atgādina atrunas un savstarpējos aizvainojumus, nevis ievieš pārliecinošu skaidrību.
Vēstules rakstītāja vaino dzīvnieku patversmes vadītāju Ritu Luguzi melošanā un kaķu nošpricēšanā.Nebaidās no patiesībasI. Beļajeva vēstulē raksta, ka pērn 23. aprīlī ģimenes apstākļu dēļ lūgusi R. Luguzi uz patversmi paņemt divus pieaugušus kaķus ar norunu, ka viņiem tiks atrastas jaunas mājas. Sievietes mātes un vīra veselības problēmu dēļ kaķus regulāri vairs nevarēja izlaist laukā, jo ģimene mājo daudzdzīvokļu nama piektajā stāvā.“Kaķus nodevām, lai viņiem sameklētu jaunus saimniekus. Mamma samaksāja arī piecus latus, bet kvīti, protams, neviens neiedeva. Piedāvājām kaķu smiltis, bet tās neņēma. Pēc dažām dienām uz patversmi nosūtīju gaļas konservus. Tad vēl nezināju, ka manus mīluļus, nesagaidot ar likumu noteiktās 14 dienas, kas atvēlētas jaunu māju sameklēšanai, jau nākamajā dienā iemidzināja un sadedzināja,” raksta valcēniete. Par to, ka kaķi nošpricēti, viņai pastāstījusi patversmes strādniece Gunta Kraučuna. Viņa neizprot, kāpēc R. Luguzei bija jāmelo un jāstāsta, ka kaķi aizvesti uz briežu dārzu Kārķos. To, ka kaķi ir iemidzināti, rakstiski apstiprina bijusī patversmes darbiniece Gunta Kraučuna, piebilstot, ka R. Luguze likusi melot gadījumā, ja I. Beļajeva jautātu par savu kaķu turpmāko likteni. Uz jautājumu, kāpēc G. Kraučuna līdz šim klusējusi un tikai tagad sāk cilāt šīs nepatīkamās lietas, viņa atbild: “Ja runātu, tad nebūtu iespējas strādāt patversmē.” Tagad, kad darbs uzteikts, viņai vairs neesot bail stāstīt patiesību. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pagājušonedēļ Rita Luguze liegusi brīvprātīgajam Mārim Zandmanim un tā saucamajai simtlatniecei G. Kraučunai ierasties dzīvnieku patversmē, kā arī atņēmusi iestādes atslēgas. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka pašlaik G. Kraučuna darbā neierodas, jo atrodas uz slimības lapas. Sazinoties ar briežu dārza īpašnieku Edmundu Juškeviču un jautājot, vai pie viņa no Valkas patversmes ir atvesti vairāki kaķi, viņš smej un teic, ka viņam pietiekot ar saviem briežiem.Vērsīsies pie jurista Diemžēl pierunāt patversmes vadītāju R. Luguzi ierasties uz sarunu neizdodas, jo viņa atrunājas ar lielo aizņemtību. Telefoniski amatpersona apliecina, ka viņa noteikti vērsīsies pēc palīdzības pie jurista, lai sniegtu prasību tiesā pret Guntu Kraučunu par apmelošanu un goda un cieņas aizskaršanu. Uz jautājumu par šo konkrēto kaķu likteni atbildi nesaņēmu. R. Luguze vien piebilst, ka šie kaķi bijuši pusmežoņi, kas vairāk dzīvojuši pa kāpņu telpu, nevis pagalmu vai savu māju, tāpēc esot saņemtas arī kaimiņu sūdzības. R. Luguze norāda, ka nevienam netiekot simtprocentīgi solīts, ka patversmē nokļuvušajiem dzīvniekiem izdosies atrast jaunas mājas. Diemžēl tas ne vienmēr izdodoties. Ieminos, ka redakcija vienmēr ir bijusi pretimnākoša attiecībā uz informācijas ievietošanu laikrakstā, allaž esam informējuši arī par gadījumiem, kad dzīvniekam atrod jaunu saimnieku, tādējādi popularizējot un slavinot patversmi. R. Luguze piebilst, ka reizēm dzīvnieks otrreiz nonākot patversmē, jo jaunie saimnieki nevar pieņemt jauno iemītnieku. Šādos neveiksmju gadījumos jau esot skaidrs iznākums. Šai “netīrās veļas” mazgāšanas kampaņai R. Luguzei esot tikai viens izskaidrojums, ka bijušie darbinieki mērķē uz viņas amatu. R. Luguze ir pārliecināta, ka viņus neviens darbā nepieņems vairāku iemeslu dēļ, kā galveno minot abu aizraušanos ar alkoholu. Atgādinu, ka pērn decembrī viņa pati redakcijai ieteica M. Zandmani intervijai par čaklu darbu un labvēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem.“Vēlējos Māri iecelt saulītē, dodot viņam iespēju izrāpties no grāvja, kurā visu laiku sēdēja,” atzīstas R. Luguze. Tagad viņa nožēlo, ka, labu nodomu vadīta, vēlējusies palīdzēt cilvēkam, kurš pēc tam esot spējīgs otru apmelot.Lūdzot komentēt radušos situāciju novada domes izpilddirektoram Guntim Bašķim un Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājai Inesei Vehi, abas amatpersonas pagaidām atteicās sniegt komentārus, piebilstot, ka pašlaik notiekot materiālu un informācijas pārbaude.Savukārt novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs norāda, ka jāsakārto dzīvnieku patversmes nolikums un arī jautājums par ziedojumiem. “Ja izrādīsies, ka ilgstoši patversmē nelikumīgi iemidzināti dzīvnieki, tad tā ir liela nejēdzība,” secina K. Albergs.“Ziemeļlatvija” neieguva ne apstiprinošus, ne noraidošus faktus, kas apliecinātu, ka dzīvnieku patversmē ir pārkāpts likums un arī ētika, proti, dzīvnieki pirms laika – 14 dienām – nošpricēti. Varam vien izteikt cerību, ka domes amatpersonas pārbaudīs visus R. Luguzei izteiktos pārmetumus un sniegs skaidrojumu arī sabiedrībai, jo bez pārliecības, ka patversmē nevienam dzīvniekam nenodarīs pāri un šī iestāde rūpējas par dzīvnieku tiesībām dzīvot, sabiedrības ticība un atbalsts būs zaudēts.
