Uzņēmuma “Ginno tehnika” abi līdzīpašnieki Normunds Gredzens un Gints Šķēps dzīvo Cēsīs un strādā Valkā. Līdzcilvēki Normundu pazīst kā īpaši labestīgu un labsirdīgu cilvēku, kas faktiski arī ir viņa dzīves filosofija. Jautāts par viņa attieksmi pret labdarību, Normunds atbild – vienmēr “par”.17. novembrī man gadījās būt koncertā Sedas veco ļaužu pansionātā. Biju liecinieks tam, ka Normunds vienai no klausītājām pasniedza dāvanu sainīti un tūlīt aizsteidzās. Pēc tam uzzināju, ka viņš pa ceļam, dodoties uz Somiju, atradis brīdi apsveikt savu radinieci. Normunda draugi zina viņa uzskatus, ja kaut kādā veidā vinnētu miljonu, tad lielāko daļu iztērētu, lai palīdzētu citiem. “Ja cilvēkam gadās kāds grūts brīdis dzīvē un viņam kaut nedaudz palīdz, tad viņš turpmāk spēj izķepuroties pats. Vismaz lielākā daļa to spēj,” uzskata Normunds.Lielākā daļa ir labi cilvēkiDaudzi Valkas rajona iedzīvotāji atceras kādas ģimeni nelaimi, kad Zvārtavas pagastā nodega viņu māja ar visu iedzīvi. Normunds ar kolēģi Romānu Valtiņu, kuru visi draugi un paziņas dēvē par Čibi, bija tie, kuri organizēja palīdzības kampaņu šiem nelaimē nokļuvušajiem cilvēkiem. Normunds tūlīt piebilst, ka tas vairāk notika pēc viņa mammas iniciatīvas, kurai tobrīd dzīvoklī notika remonts un bija plānots mainīt mēbeles. Aprunājoties ar draugiem un paziņām, izdevās savākt nozīmīgu palīdzību. Čibis savukārt bija tas, kurš savāca gana daudz skaidras naudas, lai nopirktu sadzīves tehniku. Normunds apbrīno savu kolēģi viņa rakstura dēļ, jo Romāns esot ļoti neatlaidīgs un gluži kā kaķis vienmēr nokrīt uz četrām kājām.Latvijā notiek daudz labdarības akciju, taču aizkustinošākā ir “Eņģeļi pār Latviju”. “Abi ar sievu sēžam pie televizora ar mobilajiem tālruņiem. Tā katra cilvēka noziedotā naudiņa taču ir nieks pret ieguvumu bērniem, kuriem šī nauda tik ļoti vajadzīga veselības atgūšanai. Visādiem šoviem un citām muļķībām daudzi ziedo nedomādami. Bērnu veselībai ziedotais lats viņam reāli palīdz. Nevajag minstināties. Domāju, ka šajā akcijā daudzu sirdis tiek aizkustinātas. Lielākoties taču ir labi cilvēki,” nešaubās Normunds.Ar bērniem nekādas kaulēšanāsDarba darīšanās viņš daudzkārt ir bijis Krievijā un turp allaž dodas ar patiku un baudu. Dzīvot pastāvīgi gan tur negribētu, taču izjust turienes cilvēku patiesi sirsnīgo attieksmi, labestību ir gandrīz šokējoši. Ja lauku apvidū kādam palūdz ceļu, viņš gatavs braukt līdzi, lai vajadzīgo vietu parādītu, nedomājot, ka atpakaļ jādodas kājām vairākus kilometrus. Latvijā reti kurš šoferis mašīnā uzņems cilvēku ar paceltu roku. Visi tie, kuri Normunda auto priekšā izstiepuši roku, sēž viņa mašīnā. Viņš bieži brauc uz Cēsīm un ne reti sastop kādu sievieti, kura vēlā stundā kājām dodas no Lodes uz Cēsīm pie bērna pansionātā. Tas ir viņas ierastais 10 kilometru maršruts. Normundam šī sieviete ir kļuvusi kā veca paziņa. Vīrietis atceras gadījumu, ka ar kravas auto devies uz Gulbeni un uzņēmis kādu vecu vīru ar dzērveņu maisu, kurš vēlējās pārdot ogas. Viss beidzās ar abpusēji veiksmīgu darījumu – autovadītājs nopirka ogas, bet vecais vīrs varēja doties mājās, nebraucot uz Gulbeni. Normunds ir darbā aizņemts vīrs un viņam nav laika lasīt ogas. Sestdienās viņš allaž dodas uz Cēsu tirgu. Ogu un sēņu sezonas laikā Normunds vispirms dodas pie tantēm un bērniem, kuri pārdod puķes, ogas un sēnes. Viņš uzskata, ka bērnam tā ir liela uzņēmība no rīta agri celties un doties uz mežu, tāpēc viņi ir jāatbalsta, jo ne jau aiz labas dzīves viņi stāv tirgū un tur nekādas kaulēšanās nevar būt.Uz sacensībām ar visu ģimeniCēsīs Normundam ir otrā ģimene. No pirmās, tiesa, nereģistrētas, viņam ir deviņpadsmitgadīga meita Laura, kura pēc Valgas vidusskolas beigšanas studē vācu valodu Tartu universitātē un vienmēr dodas līdzi tēvam uz mopēdu sacensībām. Normunds lepojas ar viņu, jo Laura ir neparasti aktīva, turklāt runā piecās valodās un vēl daudz ceļo. Tas sākās jau vidusskolā, kuru Laura beidza ar sudraba medaļu un sāka piedalīties dažādās Eiropas apmaiņas programmās.Cēsīs Normundam ir trīs bērni: divi puikas – Niks un Rojs, kuri arī brauc gonkās un mācās 3. un 6. klasē, un trīsgadīgā Suzanna, kura savu vārdiņu ieguva pēc piedzimšanas ūdens dzemdībās. Viņa arī brauc līdzi uz visām sacensībām gluži tāpat kā sieva Gita, kura strādā Valsts ieņēmumu dienestā klientu apkalpošanas nodaļā, jo viņai ļoti patīk darbs ar cilvēkiem, nevis papīriem. “Spriežot pēc viņai dāvāto saldumu daudzuma, Gitai šis darbs padodas,” smaida Normunds.Tik daudz patīkamu tikšanosOtrdien Valkā, “Ginno tehnikā”, uzlādēja vienu lietuviešu automašīnu ar pasūtīto tehniku. “Ap pusnakti sazvanījām Albīnu Kārkliņu, lai viesu namā izguldinātu šoferi, jo viņš mašīnā bija pavadījis jau divas naktis un kabatā tikai liti. Pie Albīnas ir gana labs serviss, turklāt ar brokastīm. Viesis no rīta bija prieka pilns un atzinās, ka jūtas kā no jauna dzimis,” par paveikto ir gandarīts Normunds. Arī agrāk, kad šurp pēc lauksaimniecības un meža tehnikas devušies šoferi no Krievijas, viņus allaž paēdināja un izguldināja. Kad paši devās uz Krieviju, vietējiem uzsauca restorānu vai naktsklubu un allaž izmaksāja. Agrāk Normundam ļoti patika naktsdzīve Maskavā un Sanktpēterburgā, kur reiz kopā ar tagadējo baņķieri Šveicē Normundu Eglīti vienā naktī paspēja apmeklēt 17 naktsklubus. Tur neviens nebrīnās, ja pie blakus galdiņa sēž, piemēram, Mihails Bojarskis vai citas slavenības. Tur uzstājas nevis lētie šlāgeristi, bet populāri ārzemju mūziķi. Normunda pieredze rāda, ka Krievijā naktsklubos allaž var sastapt ļoti daudz gudru un inteliģentu cilvēku. Normundam ir gadījies, ka Latvijas balzamu viņš ir uzdāvājis pilnīgi svešam nejauši uz kuģīša satiktam cilvēkam, jo īsto nav sastapis un nevedīs taču dāvanu atpakaļ uz Latviju. Vecajam vīram pat asaras saskrējušas acīs, jo nebijis ko uzdāvināt pretī. Līdz galam neīstenotā bērnībaPašlaik N. Gredzena dzīvē nozīmīga vieta ierādīta mopēdu seriālam “Zelta mopēds”. “Ideju ģenerators ir Čibis. Bērnībā visi esam braukuši ar mopēdiem. Tagad lielākoties brauc tie, kuri ir braukuši, un viņu bērni. Kā smejamies, tā ir mūsu līdz galam neīstenotā bērnība,” smej Normunds. Tolaik gan viss bija pašiem jāķīlē. Tas bija cits līmenis, iespējas un nauda. Tagad, sametot naudu kopā, ar Romānu un Andi Ķīkuli sezonā tikai degvielai un starta naudā iztērēts pāris tūkstoši latu, nemaz nerunājot par tehnikas uzturēšanu. No bērniem taču naudu neprasīs.Vispirms nopietnu braucamo sāka būvēt Romāns, pēc tam jau visi pārējie. Nupat trijotne nopirka 18 vietīgu autobusu, kurā pēc pārbūves ietilps gan braucamie, gan ģimenes. Varēs vairāk ceļot. Valcēniešiem šī ir tikai otrā sezona, taču ar viņiem visi rēķinās. Pāris sacensībās ir piedalījusies Gita, un esot gatava braukt vēl, taču vīrs viņu attur. Igaunijā ir sieviešu klase, tāpēc visnotaļ aktīvi brauc arī Laura. “Netālu no mums dzīvo Andis, un viņš, dzirdēdams, kā mokām mazos kumeļus, sacīja, ka viņa sirds vairs nespēj izturēt bērnības skaņas un uzbūvēja braucamo sev. Sākumā kautrējies no sava lielā auguma, bet itin ātri atbrīvojies no kompleksiem un tagad šo procesu uztver kā labu atpūtu. Ar vislielāko prieku valcēnieši dodas uz mačiem Igaunijā, kur ir teicama organizācija un iegūts daudz draugu. Vīri ir plānojuši sarīkot mačus Valkā, taču tiem jābūt augstā līmenī. Varbūt nākamajos pilsētas svētkos.
