Valdība ir akceptējusi budžeta projektu nākamajam gadam. Kā jau zināms, jaunajā projektā ir paredzētas vairākas izmaiņas, no kurām lielākā daļa attiecas uz nodokļiem. Valdība plāno no 21 līdz 22 procentiem palielināt pievienotās vērtības nodokli, pazemināto pievienotās vērtības nodokli no 10 uz 12 procentiem, palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu. “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kā budžeta projektu vērtē pašvaldības.
Viesturs Zariņš, Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieksVajadzēs palielināt izdevumusPēc pašreizējā projekta iznāk, ka pašvaldībām nākamgad naudas būs mazāk. Tas, protams, nekādu apmierinājumu nerada, turklāt, pēc mūsu aptuvenām aplēsēm, nākamgad novada pašvaldības izdevumi palielināsies apmēram par 40 tūkstošiem latu, kurus vajadzēs, lai izpildītu valdības lēmumu par minimālās algas palielināšanu. Daļa lēmējvaras struktūru strādnieku būs ieguvēji, bet daļai darbinieku vajadzēs algas atstāt līdzšinējā līmenī vai pat samazināt. Tas nozīmē, ka mazkvalificēta darba veicēja atalgojums pietuvināsies kvalificēta speciālista atalgojumam, piemēram, skolotāju algai, kuras joprojām neapmierina, jo tās neatbilst pedagogu darbam. Domāju, ka tas nav īsti taisnīgi. Ir saprotams, ka valdībai vajag atrast līdzekļus, bet vai šis ir īstais veids, kā to panākt, to nezinu, jo neesmu tik liels speciālists.
Jānis Ķirsis, Strenču novada domes deputātsJāmaina apmaksas sistēmaJa budžeta projektu vērtē lielos vilcienos, tad tas apmierina, jo valdība ir centusies panākt kompromisu, tā sakot, lai vilks ir paēdis un kaza palikusi dzīva. Domāju, ka pašvaldība pārlieku daudz naudas nezaudēs, jo beigu beigās valdība ir piekāpusies, ka lēmējvaras pārvaldītajā teritorijā no iekasētajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļiem 96 procenti paliek pašvaldībai. Tomēr jārēķinās, ka kopumā līdzekļu būs mazāk, jo diezin vai visi būs spējīgi nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Piekrītu, ka, palielinot minimālo algu, saruks starpība starp kvalificēta un mazkvalificēta darbinieka atalgojumu. Mans priekšlikums ir pārkārtot darba apmaksu pēc nostrādātajām stundām. Tad daļai strādnieku nevajadzētu izmaksāt pilnu algu. Ja jāvērtē pievienotā nodokļa palielināšana, tad, šķiet, cita ceļa nav, lai iekasētu plānoto nodokļu daudzumu, jo algu izmaksa aploksnēs joprojām ir populāra lieta.
Ainārs Mežulis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājsSliktāk kā līdz šim nebūsVērtējot valdības izstrādāto budžeta projektu, jāteic, ka nedzīvosim sliktāk kā līdz šim. Pozitīvi vērtēju valdības pretimnākšanu pašvaldībām, atvēlot tām 96 procentus no ienākuma nodokļos iekasētās naudas. Zinot, ka pašvaldību galvenais ienākums ir šie nodokļi, tāds lēmums ir ļoti nozīmīgs. Protams, katrā pašvaldībā ir citāda situācija, atšķirīgs ir darbavietu skaits un bezdarba līmenis. Smiltenes novadā salīdzinoši ir diezgan liels nodarbināto cilvēku skaits. Protams, tik un tā vajadzēs dzīvot taupīgi. Nevarēsim atļauties ieguldīt pilsētas izaugsmē tik daudz līdzekļu kā agrāk, taču, pēc manām domām, valdība tiešām ir bijusi pretimnākoša, cenšoties rast kompromisu ar pašvaldībām.Tas gan jāteic, ka pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana būs bremzējošs faktors. Pēc manām domām, vajadzēja rīkoties otrādi – samazināt šo nodokli līdz kādiem 16 procentiem un tad redzētu, vai vēl atrastos firmas, kuras izvairītos no nodokļu maksāšanas, apzinoties par to paredzēto sodu. Galvenie valsts kases pildītāji taču ir uzņēmēji, bet ar pievienotās vērtības nodokļa celšanu viņu ražotņu attīstība tiek bremzēta.
