Siltums būs, bet Smiltenes novada pašvaldībai izmaksās vairāk nekā vienu miljonu eiro

Smiltenes novada pašvaldība aizņemsies vairāk nekā vienu miljonu eiro Valsts kasē, lai no privātuzņēmuma atpirktu trīs  konteinertipa šķeldas katlumājas, kas centralizēti ražo siltumu no šķeldas Palsmanes un Drustu ciematos un piegādā siltumu arī Gatartas pansionātam un grupu mājai “Kārkli” Drustu pagastā. 

Tas pašvaldības redzējumā ir vienīgais risinājums, kā izbēgt no tā, lai šīs apdzīvotās vietas šoziem nepaliktu bez centralizētās apkures. 

Pirms termiņa lauž līgumu

Uzņēmums “EcoHeat Latvia” (bijusī SIA “EcoHeatPro”) pirms termiņa ir lauzis ar Smiltenes novada pašvaldību noslēgtos līgumus nodrošināt ar siltumapgādes pakalpojumiem Palsmanē, Drustos un Gatartā centralizētai apkurei pieslēgtos objektus (pašvaldības iestādes un dzīvojamās mājas). Siltumražotājs ir atteicies arī no līdzīga plāna Smiltenes novada Gaujienā, kur reālu darbību vēl nebija uzsācis.

Lai Palsmane, Drusti un Gatarta nepaliktu bez apkures, Smiltenes novada pašvaldībai ir vajadzīga materiāli tehniskā bāze siltumenerģijas ražošanai, proti, jau pieminētās katlumājas, kas šobrīd ir privātīpašums. Tāpēc decembra sākumā Smiltenes novada deputāti domes ārkārtas sēdē nolēma, ka pašvaldība ņems aizņēmumu no Valsts kases, lai īstenotu divus savus projektus.

Tas ir prioritārais investīciju projekts par divu konteinertipa šķeldas katlumāju ar vienotu vadības automātiku iegādi no uzņēmuma “EcoHeat Technologies” Palsmanes un Drustu centralizētai siltumapgādei. 

Darījuma kopējā summa ir  929 462,10 eiro. No tās 795 968 eiro Smiltenes novada dome plāno ņemt kā aizņēmumu no Latvijas Republikas Valsts kases ar atmaksas termiņu 10  gadi, maksājot  Valsts kases noteikto aizdevuma procentu likmi. Pamatsummas atmaksu plānots uzsākt no 2024. gada marta. 133494,10 eiro tiks paredzēti pašvaldības 2022. gada budžetā, iekļaujot minēto  summas daļu pašvaldības 2022. gada budžeta grozījumos.

Otrs ir aizņēmumu projekts par konteinertipa šķeldas katlumājas iegādi Gatartas pansionātā no uzņēmuma “EcoHeat Latvia”. Pirkuma maksa ir 311 575 eiro. Pašvaldība lūdz Valsts kasei aizņēmumu uz trijiem gadiem 300 000 eiro apmērā, atmaksu sākot no 2023. gada jūlija, un nodrošina savā budžetā  līdzfinansējumu 11 575 eiro apmērā.

Abi uzņēmumi, no kuriem pašvaldība pirks katlumājas, iekļaujas uzņēmumu grupā “EcoHeat Holdings”. SIA “EcoHeat Technologies” ir metālapstrādes uzņēmums, kas specializējas moduļu katlumāju ražošanā. SIA “EcoHeat Latvia” nodrošina siltumenerģijas pakalpojumu sniegšanu Latvijas pašvaldībām, uzstādot un pārvaldot modernas mobilas (pārvietojamas) šķeldas konteinertipa katlumājas.

Tādas katlumājas uzņēmums šogad nodeva ekspluatācijā arī Palsmanē un Gatartas pansionātā, bet Drustos siltumu ražoja jau no 2020. gada. Taču īsi pirms šī gada jaunās apkures sezonas SIA “EcoHeat Latvia” informēja Smiltenes novada pašvaldību, ka nespēs turpināt pildīt noslēgto līgumu par šo apdzīvoto vietu apgādi ar siltumu.

Alternatīva būtu sliktāks un dārgāks pakalpojums

Lai izbēgtu no ārkārtas situācijas,  Smiltenes novada pašvaldība minētajās teritorijās pati no šī gada 1. oktobra pārņēma centralizētās apkures pakalpojumu nodrošināšanu  un sāka ražot siltumu pagaidām vēl privātuzņēmumam piederošajās katlumājās. Līdz ar to bez siltuma ne pašvaldības iestādes, ne iedzīvotāju mājokļi nav palikuši ne dienu, neraugoties uz uzņēmuma “EcoHeat Latvia” atkāpšanos no saviem plāniem.

Energoresursu krīzes apstākļos siltuma ražotājs vairs nevarēja noturēt tarifus atbilstoši noslēgtajam līgumam, paskaidro Evija Zurģe, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos.

“Sākām prasīt pamatojumu, kāpēc tarifi jāpārskata, un nonācām līdz tam, ka  ražotājam nav izejvielu (šķeldas) piegādātāju, kā rezultātā pakalpojumu viņš vairs nevarēja nodrošināt. Ja mēs, pašvaldība, saņemam finansējumu no Valsts kases, tad  ārkārtas situācijas ar siltumapgādi šajās apdzīvotajās vietās nav. Taču jebkurā gadījumā bezizejas situācija neveidotos, jo būtu jāiedarbina vecie apkures katli. Taču tas samazinātu pakalpojuma kvalitāti un ievērojami sadārdzinātu pakalpojuma izmaksas. Turklāt Palsmanes gadījumā arī jaudas nav pietiekošas,” stāsta Evija Zurģe.

Viņa  arī uzsver, – no pašvaldības puses nekādas pretimnākšanas uzņēmumam “EcoHeat Latvia” par līguma laušanu pirms termiņa nebūs, proti, tiks piemērotas sankcijas jeb līgumsodi atbilstoši līguma nosacījumiem.

Gribēja, kā labāk

Palsmanē ir gana daudz centralizēti saražotā siltuma patērētāju: pašvaldības objekti (tai skaitā divas skolas, bērnudārzs, kultūras nams), piecas daudzdzīvokļu mājas, SIA “Palsmane” kantora ēka.

Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka šobrīd ciematā neredz ārkārtas situāciju siltumapgādē.

“Tāda bija šoruden, septembrī, kad siltuma ražotājs nāca klajā ar savu paziņojumu un kad mēs sapratām, ka mums nav ar ko kurināt. Taču kopējiem spēkiem pašvaldībā problēmu atrisinājām. Siltums ir visu laiku. No sākuma dažas dienas kurinājām ar malku, tad atrisinājās jautājums par darbiniekiem, kuri strādās jaunajā katlumājā, un no 6. oktobra kurinām ar šķeldu (Palsmanei to piegādā vietējais uzņēmums SIA “Ziķeri”, kas uzvarēja iepirkumā – redakcijas piezīme). Ja tālāk jautājums tiks atrisināts tā, kā iecerēts, tad mums Palsmanē būs modernizēta apkures sistēma,” cer Tigna Podniece.

Agrāk Palsmanē bija divas ar malku apkurināmas katlumājas, vienā no tām siltumu daudzdzīvokļu mājām un savām iestādēm ražoja pašvaldība, bet otrā savām vajadzībām – Smiltenes novada speciālā pamatskola.

Jau 2020. gada vasarā rakstījām, ka Palsmanes ciematā gaidāmas lielas izmaiņas centralizētajā siltumapgādē, ieskaitot šī pakalpojuma sniedzēja nomaiņu. Proti, Smiltenes novada pašvaldība nolēma ņemt ārpakalpojumu un deleģēt konkursā izraudzīto privātuzņēmumu “Ilūkstes siltums” (konkursā tas bija vienīgais pretendents un 2021. gadā  mainīja nosaukumu uz SIA “EcoHeatPro”) uz 10 gadiem nodrošināt iedzīvotājus ar siltumapgādes pakalpojumiem – siltumenerģijas pārvadi, sadali un tirdzniecību – no Palsmanes centra katlumājas. Speciālās pamatskolas katlumāja savu darbu pārtrauktu. 

Smiltenes novada domes izsludinātā konkursa nolikums paredzēja, ka konkursa uzvarētājam (tātad uzņēmumam “Ilūkstes siltums”) par saviem līdzekļiem Palsmanē jāuzstāda mobila konteinertipa katlumāja siltuma ražošanai no šķeldas. Šāda veida katlumājas ir automatizētas, to darbību var vadīt attālināti ar speciālas aplikācijas palīdzību.

Rakstījām arī, ka vietvara uz reorganizāciju Palsmanes ciema centralizētajā siltumapgādē virzījās mērķtiecīgi, cerot arī uz lētāku siltumu. Palsmanē uz attiecīgi mazo iedzīvotāju skaitu un visām ēkām bija divas katlumājas, abas prasīja jaunus resursus, jaunus skursteņus, jaunas centrālapkures krāsnis, jo vecās bija nolietojušās. No centra katlumājas līdz internātskolas trasei Palsas upes otrā pusē tika izveidota jauna siltumtrase, lai skolai nevajadzētu uzturēt savu katlumāju, kurā saražotā siltuma izmaksas bija lielas. 

Uzsākot siltumenerģijas ražošanu Palsmanē, SIA “Ilūkstes siltums” piedāvāja apkures tarifu 59,89 eiro par vienu megavatstundu (bez pievienotās vērtības nodokļa), pašvaldība šo tarifu arī apstiprināja. Līdz tam pašvaldības katlumājas apkures tarifs bija 47,01 eiro par vienu megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet skolas katlumājas tarifs – 62,64 eiro. 

Vai tarifs mainīsies?

Pašreizējais apkures tarifs Palsmanē, ko iesniedza siltumražotājs un apstiprināja Smiltenes novada pašvaldība, ir 82,86 eiro par vienu megavatstundu (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Taujāta, vai šis tarifs var mainīties, ņemot vērā ne tikai svārstīgās kurināmā cenas, bet arī plānoto aizņēmumu Valsts kasē, Tigna Podniece pagaidām atturas no konkrētas atbildes.

“Mēs (pašvaldība – redakcijas piezīme) esam kurinājuši tikai divus pilnus mēnešus. Tikai tad, kad būs kāds laiciņš pagājis, varēs saprast reālo situāciju. Pašvaldības Finanšu nodaļa veiks aprēķinus,” atteic Tigna Podniece. 

VIEDOKLIS

Sandis Gromovs, SIA  “EcoHeat Latvia” valdes loceklis:

– Līgumus noslēdzām 2020. gada sākumā, pirms “Covid-19” pirmās krīzes. Mūsu pienākums bija konkrētā termiņā par saviem līdzekļiem uzlikt modulāras, modernās šķeldas katlumājas. To  (Palsmanē un Gatartā – redakcijas piezīme) izdarījām tikai šogad.                                   

Faktiski divus gadus realizējām projektu, ko sākotnēji plānojām izdarīt četros mēnešos. Izejvielu cenas attiecīgi bija kāpušas par 60 procentiem, un sākotnēji aptuveni 400 000 eiro apmērā plānotās investīcijas beigās stipri pārsniedza  vienu miljonu. Latvijā mums ir pavisam astoņas katlumājas. 2021. gadā mūsu uzņēmumam bija iesaldēti milzīgi apgrozāmie līdzekļi, kas ietekmēja to, lai mēs cīnītos tālāk un realizētu šos projektus. Energoresursu (malkas, šķeldas)  izmaksas kosmiski sāka augt, bet apkures tarifi palika vecie. Nostrādājām sezonu ar mīnus 200 000 eiro. Pienāca jaunā apkures sezona. Sapratām, ka šķeldas piegādātājiem esam palikuši parādos, turklāt milzīgos. Lai mēs dabūtu jaunas piegādes, mums ir jāmaksā uz priekšu, kā visiem. Paaugstinot apkures tarifus, visticamāk, veidotos parādnieki. Apstaigāju visas bankas ar lielām cerībām, – beidzot esmu realizējis projektu, nodevis ekspluatācijā katlumājas, iefinansējiet kaut 50 procentus, lai varu atgūt atpakaļ savus apgrozāmos līdzekļus, vismaz pusmiljonu. Visur bija atbilde – “jums ir slikti finanšu rādītāji, valstī ir krīze, jums, visticamāk, patērētāji paliks parādā par siltumu un jūsu finanšu rādītāji kļūs vēl sliktāki”. Līdz ar to mums finansējumu atteica. Mēs bijām nonākuši situācijā, kad jau drīzā nākotnē redzētu pie durvīm maksātnespējas administratoru vai tiesvedības piedziņas un astoņas katlumājas aizietu zem sitiena. Tāpēc meklējām risinājumus atsavināt šos objektus (katlumājas – redakcijas piezīme), kamēr vēl nav par vēlu, un par ļoti izdevīgu cenu abām pusēm (uzņēmumam un pašvaldībai – redakcijas piezīme). Savu vērtējumu devuši divi neatkarīgi vērtētāji. Cena ir krietni zem tirgus cenas. Ja pašvaldībai šodien būtu jāizsludina trīs konkursi trīs analogu katlumāju būvniecībai, tas izmaksātu apmēram divus miljonus.

Sausais atlikums, manuprāt, ir cilvēcīgi labs visām pusēm. Pašvaldība uz daudziem gadiem iegūst modernas, jaunas iekārtas, stabilu tarifu, un cilvēki  maksās lētāk, nekā mēs to spējam  piedāvāt energokrīzes apstākļos. Uzņēmums nebankrotēs un turpinās sildīt pārējās Latvijas pilsētas. Manuprāt, šī ir izeja no situācijas, piemērs, kā var risināt problēmu krīzes apstākļos, nevis pagriezt muguru, aizvest mobilās katlumājas projām un pārdot tirgū par augstāku cenu. Tagad jau ceturto mēnesi katlumājas, kas pieder mums, strādā, ražo siltumu. Mēs naudu par to nesaņemam, cilvēcīgi bez maksas ļaujam pašvaldībai tās darbināt. Esam arī iedevuši savus darbiniekus, kuri tagad ir pieņemti darbā pašvaldībā. Patērētājs nevienu dienu nav cietis.

#SIF_MAF200

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.