Vasarā vizuāli apjūsmotai rekonstruētai Valkas pagasta Lugažu muižai tagad atklājušās problēmas, kas ēkā strādājošiem nemaz nerada prieku.
“Ziemeļlatvija” uzzināja, ka skaisti izremontētajās muižas telpās ir auksti un radiatori padod tikai nedaudz siltuma, kaut pagrabā uzstādītais apkures katls darbojas ar pilnu jaudu. Šur tur uz sienām parādījies pelējums. Visvēsāk ir bibliotēkāDevos uz Lugažu muižu noskaidrot, kas tur noticis. Pagasta pārvaldes darbinieces atzina, ka vēsuma dēļ tiešām jūtoties neomulīgi. Ja visu dienu jāsēž kabinetā, tad saltums tiekot cauri pat biezākam džemperim. Cik grādu silts ir telpās, to neviena nevarēja pateikt, jo termometru kabinetos vēl neesot, tomēr arī es, kaut biju virsjakā, ilgāk uzturoties telpās, sajutu vēsumu. Pēc sajūtām spriežot, viszemākā temperatūra varēja būt bibliotēkā, kurā, jau ienākot, apņem vēsums. To, ka tā varētu arī būt, apliecināja pie sienas novietots elektrosildītājs. Kāda darbiniece izteicās, ka jaunu ēku vajadzētu pieņemt ekspluatācijā tikai pēc gada, kad tā pārbaudīta arī ziemā. Vēl dzirdēju darbinieces izsakāmies, ka, iespējams, projektētāji nama apkurei izvēlējušies katlu ar neatbilstošu jaudu.Muižā satiktais pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Lapsa gan iebilda, ka nevar runāt par salšanu visā ēkā, tas būšot pārspīlēti, un aicināja izstaigāt telpas, lai parādītu, ka daļā mājas ir silti, bet dažās telpās vēsāk. “Tāda tā situācija ir. Ir telpas, kurās nevar justies īsti labi. Esam par to ziņojuši apkures katlu ražotājfirmai “Grandeg”, kura mums katlu piegādāja. Šonedēļ firmas speciālisti atbrauks pārbaudīt katlu un nepieciešamības gadījumā to pārregulēs,” stāsta J. Lapsa.Kur sienas siltina dēļi, tur siltākPārvaldnieks domā, ka pelējums, kas parādījies vienā vietā, nav radies vājas apkures dēļ. “Ēku cēla pagājušajā ziemā, kad laiks bija slapjš un auksts. Vecais ēkas mūris ir biezs un piesūcies ar mitrumu. Tāds nevar izžūt pusgada laikā. Jāpaiet laikam. Citviet, kur ir koka sienas, nekāda pelējuma nav,” skaidro J. Lapsa. Ēku var uzskatīt par daļēji siltinātu, jo vienā nama pusē par izolācijas materiālu kalpo vecās mājas koka dēļu apšuvums. Tur arī telpas ir siltas. Kur dēļu nav, tur ārpusē jūt aukstumu.Muižas ēkas kurinātājs Jānis Ozols atzīst, ka siltinājums mājai gan vairāk nav nekā ir, tādēļ arī daļā kabinetu cilvēki jūt vēsumu. Arī viņš cer, ka pēc katla pārregulēšanas siltuma padeve kļūs stiprāka un būs iespējams apsildīt visas telpas. “Gribam uzzināt speciālista viedokli. Minēt varam visādi. Iespējams, ka nepilnības tiks ātri atrastas un novērstas,” saka J. Ozols.Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis uzskata, ka apkures nepilnības izskaidrojamas tikai ar pašu pārvaldes speciālistu nolaidību. “Ja vēl saltu iedzīvotāji, es to saprastu, ka novada vadībai jāsteidz palīgā. Taču pārvaldei pašai būtu jāzina, kas jādara. Katlam ir garantijas laiks, tādēļ, tiklīdz radās problēmas, vajadzēja izsaukt speciālistus. Domes Siltumapgādes nodaļas vadība noskaidroja, ka katla jauda ir pietiekama, varbūt to vajag pareizi noregulēt. Cik zinu, speciālisti arī ir ar mieru atbraukt. Nu tad ir jārīkojas!” saka G. Bašķis.
