Valkas pagastā vēsturisku nozīmi ir ieguvusi Pedeles ciemata viensēta “Kalnslīpi”, kuras fotogrāfija ir ievietota šogad iznākušajā grāmatā no sērijas “Filosofiskā bibliotēka”.
Šādu godu lauku mājas ir izpelnījušās ar to, ka tajās savulaik piedzima un bērnību pavadīja filosofs ar pasaules slavu Teodors Celms. Daudzus gadus ievērojamā novadnieka vārds bija piemirsts. To zināja tikai šaurās filosofu aprindās. Konference ierosina pētīt tālākApmēram pirms trim gadiem par to, ka te ir dzimtā vieta filosofam, kuru pazīst daudzās pasaules valstīs, ar aprakstu par T. Celmu atgādināja “Ziemeļlatvija”, bet pēc tam 2007. gadā Valkā notika T. Celmam veltīta zinātniskā konference, kurā piedalījās vairāki filosofijas zinātņu pārstāvji. Tagad par ievērojamo filosofu profesore Maija Kūle, Līva Muižniece un Uldis Vēgners ir sarakstījuši grāmatu “Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi”. Monogrāfiju ir izdevis Latvijas Universitātes Filosofijas un socioloģijas institūts. Šovasar notika grāmatas prezentācija, bet šomēnes to autori uzdāvināja arī tagadējai “Kalnslīpju” saimniecei Valentīnai Aržanovai, kura palīdzēja noskaidrot patiesību par filosofa dzimtās mājas atrašanās vietu.Grāmatas līdzautors U. Vēgners “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka sākotnējā ideja uzrakstīt grāmatu bijusi profesorei Maijai Kūlei. “Viņa par filosofu bija interesējusies vairākus gadus. Rakstus un recenzijas par Celma filosofiskajiem uzskatiem ir rakstījuši vairāki latviešu filosofi, bet, lai uzrakstītu plaša apjoma monogrāfiju, vajadzēja veikt visaptverošu Celma dzīves un filosofiskā mantojuma izpēti. Tāda iespēja radās, kad varējām iesaistīties valsts finansētajā programmā “Letonika”. Pētījumu gaitā apmeklējām filosofa dzimto vietu Pedeli, kā arī nodibinājām kontaktus ar Teodora Celma dēlu emeritēto vēstures profesoru Vitenbergas universiotātē Pēteri un viņa sievu Barbro. Viņi abi sniedza lielu palīdzību grāmatas tapšanā,” stāsta U. Vēgners. Gadījušies arī pārpratumiViņš piebilst, ka pētījumu laikā gadījušies arī dažādi pārpratumi. Piemēram, Pedelē ir vairākas sētas, kurās iekļauts vārds “Slīpi”. “Ciematā netālu cita no citas atrodas “Slīpi”, Lejasslīpi”, “Vidusslīpi” un “Kalnslīpi”. “Iespējams, ka tieši to daudzskaitlības dēļ 2007. gada konferences laikā mēs kā kādreizējo Celmu dzimtas sētu apskatījām pilnīgi citu vietu, kurā bija palicis tikai neliels šķūnītis ar plēvi jumta vietā, bet par to, ka tur bijusi dzīvojamā māja, liecināja vien zālē ieauguši ķieģelīši. Toreiz mums palīdzēja pagasta iedzīvotāja Elfrīda Biseniece, kura norādīja, ka Celmi dzīvojuši citās mājās – “Kalnslīpos”. Rūpīgāk izpētot senās kartes, pārliecinājāmies, ka Bisenieces kundzei ir taisnība. Turklāt savās bērnības atmiņās filosofs Celms raksta, ka visu mūžu atcerēšoties, kādas zēnībā izjutis bailes, iesprūstot mājas pagraba ventilācijas šahtā. Kā noskaidrojām, tieši tāda šahta ir “Kalnslīpos”,” saka U. Vēgners.Grāmatas sākumā autori par palīdzību nepieciešamo faktu noskaidrošanā izsaka pateicību arī Valkas novadpētniecības muzeja speciālistei Ligitai Drubiņai.Ir prieks, ka ir izdota plaša apjoma grāmata, kurā var izlasīt ne tikai par slavenu novadnieku, bet gūt arī ieskatu novada vēsturē, un kuras tapšanā piedalījušies arī Valkas pilsētas un pagasta cilvēki.
