Latvijas dzimšanas dienā, 18. novembrī, uzņēmēja Aida Žukovska saņems Valkas novada domes Atzinības rakstu. Šī iemesla dēļ viņa ir nedaudz samulsusi, uzskatot, ka cits, iespējams, to ir pelnījis vairāk. Atklāti sakot, Aidu nevar neapbrīnot, jo kopš 90. gadu sākuma viņa ielekusi biznesa vilcienā, kas pamazām veiksmīgi stūrējis tikai uz priekšu, izaudzinājusi divus dēlus un meitu, otrreiz veiksmīgi apprecējusies un joprojām ar vīru dzīvo mīlestībā un saticībā. Aida nekautrējoties atzīst, ka ir laimīgs cilvēks, jo viņai ir viss, ko vien sieviete var vēlēties. Katru rītu viņa pamostas priecīga un pateicas par nodzīvoto dienu, par sauli un zaļu zāli, jo tā visa varēja arī nebūt. Pirms kāda laika Aida pārdzīvoja smagu dzīves periodu, par kuru gan atklāti nevēlas runāt. Viss beidzās laimīgi, Aidai liekot saprast, cik dzīve tomēr ir trausla padarīšana, tāpēc tā jādzīvo priecīgi un laimīgi.Atdod mazo pirkstiņu, paņem rokuIzrādās, Aidas tēvs ir gruzīns, tāpēc nepārsteidz viņas temperaments un vēlme visur piedalīties un darboties. Sava rakstura dēļ viņa nekad nepacietīs pazemojumus, un tikai tāpēc viņa arī izšķīrās no savu puiku tēva. Aida vīrietim nespēj piedot sievietes fizisku un emocionālu pazemošanu. Viņa nebaidījās palikt viena ar diviem maziem bērniem, ticot, ka dzīvē viss mainīsies un nokārtosies. Un laimējās arī. Aida ir no tām sievietēm, kurām paveicās ar otro vīru. Savu Aleksandru viņa sargā, slavē un raksturo kā uzņēmīgu un atbildīgu cilvēku. Arī biznesā Aidu ievilka vīrs. Abas smejamies, ka viņa vīram atdeva mazo pirkstiņu, bet viņš paņēma visu roku. Deviņdesmito gadu sākumā Aleksandrs Igaunijā vairumtirdzniecībā tirgoja akumulatorus. Vēloties paplašināties, Aida tos sāka pārdot arī Latvijā. Sākumā pavisam neliels veikaliņš atvērās bijušās Patērētāju biedrības vienā no noliktavām. Uzņēmēja atceras, ka sākumā ar saprašanu par preci bijis kā bijis, bet, izstudējot speciālo literatūru un ikdienā saskaroties ar to “stiķiem un niķiem”, pamazām krājusies pieredze un zināšanas. Ņemot vērā klientu vēlmes un interesi, līdztekus akumulatoriem, uzņēmums sāka nodarboties arī ar celtniecības materiālu un santehnikas tirdzniecību. Pašlaik veikalu par mazu vairs nenosauksi, jo tas ir izaudzis, paplašinājies un piedāvā daudzveidīgu preču klāstu. Toties, lai izpaustu savas sievišķīgās ambīcijas, Valkas centrā jau vairākus gadus strādā Aidas lolojums – veikals “Vēlme”, kur var iegādāties sudraba un zelta rotaslietas, veļu, kosmētiku un citas sievišķīgas lietas.Biznesā kopā ar radiniekiem Aidas viens no veiksmīgas saimniekošanas pamatprincipiem ir klientu vēlmju izzināšana, savu iespēju izvērtēšana un nebaidīšanās no jauniem izaicinājumiem. Pašlaik pie Aidas strādā 12 darbinieku. Viņa slavē tos, kuri ir kopā ar viņu no pašiem pirmsākumiem – grāmatvedi Gintu Bormani, Sandru Sļusarenko, Sarmīti Podnieci, Ināru Maļcevu un bijušo pārdevēju konsultantu Sergeju Volkovu. Viņš pēc profesijas ir elektriķis, kas arī esot bijis viņa aicinājums, tāpēc aizgājis strādāt savā profesijā. Aida joprojām viņu atceras kā ļoti labu darbinieku. Uzņēmēja ir no tiem cilvēkiem, kuri nebaidās strādāt kopā ar saviem radiem – pie mammas strādā vecākais dēls Viktors, arī māsas Sandra un Sarmīte ir pārdevējas pilsētas centra veikalā. Aida ir bagāta arī tajā ziņā, ka viņai ir četras māsas un divi brāļi. Divas no tām – Solvita un Mārīte – jau vairākus gadus dzīvo un strādā Īrijā. Aida nekad nav nožēlojusi, ka pie viņas strādā tuvinieki, jo visa lielā ģimene dzīvo saticīgi un draudzīgi, kopā ir priekos un bēdās. Paldies Dievam, prieka ir daudz vairāk, jo SIA “Alista” kolektīvam ir stabilas svētku svinēšanas tradīcijas. Nākamnedēļ 18. novembrī viss kolektīvs dosies uz Igauniju, kur izpriecāsies kādā no akvaparkiem, bet vakarā visi apmeklēs svētku koncertu un balli. Arī jauno gadu viņi parasti sagaida kopā – ne tik daudz sēžot pie galdiem, bet gan jautrojoties – dejojot un spēlējot atrakcijas. Aida uzskata, ka viņai kā vadītājai ir ne vien no darbiniekiem jāprasa atbildīga attieksme pret darbu, bet arī jārūpējas par kolektīva gaisotni un darbinieku labsajūtu. Viņas pieredze liecina, ka tikai ar dzīvi apmierināti cilvēki ir labi darbinieki. “Roņu” kustības piekritējaTo, ka visa dzīve nevar būt tikai darbs, Aida sapratusi jau sen. Vairākus gadus viņa regulāri apmeklējusi aerobikas nodarbības, bet vīrs gājis uz sporta zāli. Kādu dienu Aleksandrs ieminējies, ka gribētu kaut ko darīt kopā ar sievu. Liktenim labpatikās, ka abi pavisam nejauši nokļuva deju kopā “Aija”, kurā dejo jau ilgus gadus. Sarunā atklājas, ka Aidas vīra saknes ir meklējamas Čuvašijā, bet viņam tik ļoti patīkot dejot latviešu tautasdejas un valsi. Aidas aizraušanās ar dejošanu ir saprotama, jo viņa dzimusi un augusi Latvijā, bet Aleksandra dzimtā valoda ir krievu, tāpēc patīkami izbrīna viņa vēlme kopt latviskās tradīcijas. Jau ilgus gadus Aida kopā ar vīru un meitu Anastasiju mitinās dzīvoklī Valgā. Ģimene nav no tām, kura vakarus pavada sēžot uz dīvāna pie televizora un skatoties seriālus. Aida smej, ka tos viņai veikalā atstāstot Ināra. Toties katru vakaru obligātas esot sarunas, kopīga nūjošana, pastaigas mežā un peldēšanās. Aida ir tā saucamās “roņu” kustības piekritēja. Rudens nav traucējis viņu peldēties arī tagad. Aida uzskata, ka viņai ir jānostiprina sava imūnsistēma, lai varētu dzīvot tā, kā viņa pieradusi – ar lepni paceltu galvu un smaidu uz lūpām. Reizēm bijis, ka jāsmaida caur asarām, un to viņa vairs nevēlas piedzīvot. Aida ir cīnītāja, un to pierāda arī viņas apbalvojuma nominācija – par ieguldījumu novada uzņēmējdarbības un kultūras dzīves attīstībā.
