Paraugs, trafarets, kam seko bez domāšanas un ko parasti lieto, kad trūkst savas paša ierosmes. Tā latviešu valodas vārdnīcā skaidrots stereotipa jēdziens, kas cilvēka apziņā vairāk saistās ar negatīvo un izskaužamo. «Pagājušā gadsimta sākumā, kad šis vārds parādījās, to tiešām lietoja ar negatīvu nozīmi. Bieži kā sinonīmu aizspriedumam, kam raksturīgs maldīgs uzskats par kādu cilvēku grupu, etnosu vai dzimumu. Tāpēc jābūt skaidrojumam, lai vienu un to pašu vārdu mēs nelietotu nepareizi,» teic psiholoģe Ilze Āna, apņemdamās šķetināt stereotipu dabu. Izrādās, ka šī parādība seko mums vai ik uz soļa un ļoti bieži ir arī pozitīva. Tā ir mainīga, var palīdzēt, bet lielākoties saistīt. Aizspriedumi izraisa cīņu«Stereotips ir vienkāršots priekšstats. Shēma, kas var būt gan atklāti izteikta un pamanāma, gan viegli nojaušama. Apzināta vai neapzināta. Stereotipi – šie uzskati, priekšstati un shēmas – vienkārši dzīvo mūsu galvās, nosaka mūsu rīcību un uzvedību,» skaidro Ilze, piebilzdama, ka stereotipi veidojas no mūsu iepriekšējās pieredzes, kas var būs gan pozitīva, gan negatīva. Un no šīs vienas individuālās pieredzes tiem raksturīga vispārināšanās uz visu cilvēku grupu, tautību, dzimumu vai profesiju. «Piemēram, man var veidoties pozitīvs priekšstats par pārdevējiem, ka viņi ir brīnišķīgi, jauki un saulaini cilvēki, tāpēc sagaidīšu no viņiem labu apkalpošanu. Man palicis atmiņā, ka viņi tādi ir. Stereotipu noderīgā puse ir tā, ka šī shēma atvieglo informācijas uztveri. Situācijās, kurās mums trūkst zināšanu, tie nedaudz palīdz orientēties. Stereotipi atvieglo atmiņu saglabāšanu, palīdz uzturēt augstu pašcieņu, jo zinu, kā rīkoties. Sevišķi neparedzētās un nezināmās situācijās. Protams, šie vienkāršotie spriedumi var radīt arī kļūdainus secinājumus, īpaši, ja tie ir virspusēji un vienreizēji. No tā iespējams izvairīties, iepazīstoties tuvāk un veidojot attiecības,» stāsta psiholoģe, brīdinot, ka stereotipos iespējams arī iestigt un pārraudzēt tos aizspriedumos. Vārdnīca skaidro, ka šis jēdziens savukārt nozīmē nepareizu un maldīgu uzskatu, kas kļuvis par šķērsli saprātīgam lēmumam un pareizai rīcībai. Tam seko diskriminācija un cīņa. «Stereotipu maiņa notiek, jo arī sabiedrība un tās uztvere mainās. Piemēram, agrāk sievietes biksēs nestaigāja! Aizspriedumi gan tā nemainās. Tāpēc, ja stereotipi saglabājušies ilgstoši, aicinātu tos pārskatīt. Papurināt un izrevidēt kā drēbju skapi. Īpaši, ja tie nepalīdz un neiedrošina, bet traucē. Cīņa sākas līdz ar aizspriedumiem, kad kāds jūt, ka tiek diskriminēts. Kad viena grupa uzskata, ka tās dzīvesveids ir pārāks par citu,» skaidro I. Āna.Stereotipi ietekmē audzināšanuViens no stereotipu veidošanās mehānismiem ir spilgtuma efekts. Vairāk būvējam savu priekšstatu par lietām, kas izceļas, nevis iekļaujas, turpina psiholoģe. Pētījumi pierādot, ka lielākoties stereotipi veidojas par etnosu, vecumu un dzimumu.«Mēs veidojam priekšstatus, kādi ir vīrieši un sievietes, un mēdzam spēlēties ar tiem. Vīriešiem, piemēram, tiek piedāvāta lietišķība, orientēšanās uz mērķi, pārliecība par sevi, uzņēmība, sāncensība. Vai sievietēm šīs īpašības nepiemīt? Protams, ka piemīt! Savukārt daiļo dzimumu raksturojam kā gādīgas, maigas, emocionālas, jūtīgas, gatavas uzupurēties. Ja to redzam vīrietī, sakām, ka viņš ir sievišķīgs. Kā īsti tiekam ar to galā? Vecākiem der atcerēties, ka stereotipi ietekmē bērnu audzināšanu. Vai vēlamies zēnos attīstīt gādīgumu un maigumu vai tomēr uzskatām, ka tas ir sievišķīgi?» retoriski jautā Ilze.Stereotipi spēcīgi cirkulē arī etniskajās attiecībās. «Vai varētu būt tā, ka katrai nācijai piemīt kādas specifiskas īpašības? 1998. gadā Ģirts Dimdiņš veica pētījumu, ko par latviešiem saka paši latvieši un ko krievi. Mēs sevi raksturojām kā taupīgus, pašsavaldīgus, nopietnus, piesardzīgus, praktiskus, mierīgus, noslēgtus. Savukārt krievi – ļoti tuva nācija, kas dzīvo mums līdzās, nereti veidojam ģimenes ar viņiem, un ilgus gadus mums bijusi kopīga vēsture – par latviešiem teic, ka esam arī ideālistiski, skopi, viltīgi, neelastīgi un egoistiski. Šie stereotipi palīdz vai traucē veidot attiecības?» liek domāt I. Āna. Negatīvs vērtējums par vecumuVairākkārt arī pētīts, kā uztveram ar vecumu saistītas lietas. Psiholoģe min, ka šos priekšstatus galvenokārt veido sociāli ekonomiskā un vēsturiskā situācija, jo stereotipi lielākoties ir lokāli. «Nereti valstīs, kur seniori pakļauti zemiem ienākumiem, nespēj sevi pienācīgi aprūpēt un brīvi izvēlēties savas vecumdienas, stereotips, kas saistīts ar vecumu, ir diezgan negatīvs. Uzskata, ka vecie vien runā par savām slimībām un ir kašķīgi. Rodas jautājums, uz kurieni ejam, ja vecumu redzam tādu. Tad nemitīgi jāuztur mīts par jaunību un doma, ka nekad nenovecošu. Arī senioriem, ja viņi jūt, ka pret viņiem slikti izturas, var veidoties negatīvs stereotips par jaunajiem. Veco ļaužu atmiņā parasti šis vecumposms nav tik nepievilcīgs, bet, lūk, mūsdienu jaunatne esot sabojāta! Daudzās valstīs vecums gan saistās ar rimtumu, mieru, sakārtotu, pārticīgu un pietiekamu dzīvi,» zina sacīt I.Āna, atgādinādama, ka priekšstati par lietām veido mūsu uzvedību, bet to iespējams mainīt. Vien jāraugās plašāk un dziļāk!
