Jau 89 no 118 Latvijas novadiem noteikuši, ka viņu teritorijas ir no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvas zonas, aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā, aģentūrai BNS pastāstīja Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais konsultants Ēriks Leitis.
Viņš norādīja, ka šie 89 novadi ir pieņēmuši saistošos noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu novada teritorijā, savukārt septiņos novados, kuru iedzīvotāji izteikuši vēlmi veidot no ĢMO brīvās zonas, vēl par šo ieceri norisinās sabiedriskā apspriešana.
Leitis atgādināja, ka Bauskas novadā, lai gan iedzīvotāji vēlējās noteikt ĢMO kultūraugu audzēšanas aizliegumu, dome nav pieņēmusi šādu lēmumu, līdz ar to ĢMO kultūraugu audzēšanas aizliegšanas process ir apstājies.
Vides ministrijas pārstāvis informēja, “taču pārējos novados, piemēram, Dagdā un Ciblā, drīz varētu pieņemt lēmumu par no ĢMO brīvās zonas pasludināšanu”.
Jau vēstīts, ka 2009.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi ĢMO aprites likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām pēc iedzīvotāju ierosinājuma pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.
ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik jau pasaulē pārtikā plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik Eiropas Savienībā gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.
Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.
