Nu jau divus mēnešus sporta klubu “Valkas atlēts” vada Juris Stankaničs, jo bijušais vadītājs Jurijs Volkovs ir pagājis malā. Pirms tam viņš divus gadus darbojās ģimnāzijas sporta hallē. Darbu abās zālēs apvienot nevarot. Juris ir īsts Lauktehnikas rajona puika, jo tur dzīvo, strādā uzņēmumā “Pepi Rer” un arī atlētiskās vingrošanas zāle atrodas Lauktehnikas sporta hallē. Pašlaik kluba apmeklētību ļoti ietekmē tranzītielas būve, taču tā nebūs mūžīgi.Atlētisms ir labdabīga atkarībaJautāts, kur meklējams tas spēks, kas cilvēku pēc grūtas darba dienas dzen uz sporta zāli un liek sevi fiziski mocīt ar dažādiem smagumiem, Juris atbild, ka tā ir sava veida atkarība. Ja ar to saslimst, tad skaidrs, ka atbrīvoties nevar. Gluži tāpat kā alkoholiķim alkohols, narkomānam narkotikas. Atšķirība vien tā, ka darbošanās sporta zālē uzskatāma par pozitīvu atkarību. “Domāju, ka savu reputāciju esmu nostiprinājis, strādājot ģimnāzijā. Diemžēl tur telpas ir pārlieku mazas. Tiklīdz radās iespēja pārņemt kluba vadību, tā nosliecos par labu “Valkas atlētam”. Tagad arī ģimnāzisti trenējas šajā klubā,” stāsta Juris.Viņš ar atlētisko vingrošanu aizrāvās pirms 15 gadiem mājās netālu no Valkas. Pirms tam bija mēģinājumi austrumu cīņās un džudo. Pavisam nejauši viņa rokās nonāca grāmata par Švarcenegeru un tad arī tika nopirktas pirmās hanteles un sameistaroti dažādi smagumi, tostarp arī no akmeņiem, lai tikai varētu cilāt. Tiklīdz atvērās Lauktehnikas sporta zāle, tā Juris kļuva par organizētās atlētiskās vingrošanas adeptu.Grib sarīkot svētkus sevLielu lomu nospēlēja J. Stankaniča tikšanās ar leģendāro atlētu Māri Šveiduku, pie kura viņš kādu laiku trenējās un ir daudz iemācījies. Tur arī iegūts trenera sertifikāts. “Atlētiskās vingrošanas pamati ir jāzina. Jo īpaši tie nepieciešami, kad atnāk trenēties kāds jauns cilvēks. Viņš nedrīkst cilāt smagos stieņus. Vispirms jārada bāze, lai var normāli pievilkties pie stieņa un piepumpēties. Tikai pēc tam var ķerties pie lielākiem smagumiem,” skaidro treneris. Viņš uzskata, ka katram fiziskajā kultūrā un sportā ir jāmeklē savs ceļš, sava zvaigzne, jo ne jau visi kļūs par labiem futbolistiem vai hokejistiem.Jaunajā amatā klubā Juris visu ir sācis organizēt paša spēkiem bez sponsoru palīdzības. 16. decembrī paredzētas vietējās sacensības spēka pārbaudei. Vadītājs vēlas pierādīt, ka sacensības var noorganizēt bez lieliem ieguldījumiem. “Mums apkārt ir tik daudz negatīvisma. Arī atlētiskās vingrošanas klubi tiek slēgti. Gribam sarīkot sev svētkus,” pasmaida Juris. Agrāk viņš ne reti piedalījās Ziemeļvidzemes atlētu savienības rīkotajās sacensībās, taču tās paspārnē nekādi pasākumi vairs nenotiek.Sapņo par vietu centrāKatram atlētam ir savi mērķi, taču lielākā daļa vēlas skaistu ķermeni. “Nav patīkami skatīties uz vīrieti ar alus vēderu. Gribu sevi redzēt tādu, lai nebūtu kauns iziet pludmalē, kur skaistos augumus ar skatu pavada daudzas meitenes. Tiesa, tas vairāk attiecas uz jauniem puišiem,” nedaudz koķetē Juris. Treneris atzīst, ka viņam visvairāk rūp sievas Irīnas vērtējums. Pašlaik viņa mājās auklē 10 mēnešus veco Adrianu. Juris uzskata, ka nekādi nevarētu darboties bez ģimenes atbalsta.Jautāts, vai treneris saņem arī kādu atlīdzību par darbu, viņš atbild, ka tā ir simboliska. Ģimnāzijā saņēmis dažus desmitus latu mēnesī. Lauktehnikas zālē skolnieki maksā 50 santīmu, bet pieaugušie – latu par katru treniņu. Pēc īres maksas nokārtošanas nekas īpašs pāri nepaliek. “Es šo darbu esmu uzņēmies paša priekam, nevis peļņas nolūkos. Pats darbojos un citus velku līdzi. Ir jābūt vienam dullajam, kas cenšas vilkt pārējos, citādi nekas nenotiks,” prāto Juris. Viņa sapnis ir izveidot vienu kārtīgu atlētikas zāli pilsētas centrā, dabūt gana lielu telpu par pieņemamu īres maksu. Tas ļautu apvienot mazo klubiņu resursus. Juris saprot, ka labs bizness šajā ziņā neizdotos, taču ļautu piesaistīt tos jauniešus, kuri savu enerģiju pašlaik izmanto soliņu salaušanai un tamlīdzīgām lietām. J. Stankaničam darbošanās atlētu klubā esot kā atslodze pēc darba, kad mājās var ierasties patīkami noguris. Tad nav vajadzības sēdēt pie televizora ar alus pudeli. Atlēts neslimojot ar locītavu vai muguras kaitēm. Daudz cilvēku sporta zāles izmanto svara samazināšanai un dažādu traumu ārstēšanai ar īpašiem vingrinājumiem.Kultūrisms ir atšķirīgsPērn gada nogalē Ziemeļvidzemes atlētu savienības rīkotajās sacensībās pavisam negaidīti visi Valkas ģimnāzisti mājās pārradās ar medaļām. Viens no sporta aspektiem, kas Juri apbēdina, ir masu sporta spēles “Atvadas vasarai”, kas vairs nenotiek.Jautāts, ar ko atšķiras kultūrists no atlētiskā vingrotāja, Juris atbild, ka kultūristi cenšas izveidot pēc iespējas lielākus muskuļus, bet atlēti ir vispusīgāki. Abu virzienu dalībniekiem ir ļoti atšķirīgs ēšanas režīms. Tiesa, īpašas pārtikas piedevas lieto abi. Juris atzīst, ka profesionāļu ķīmijas lietās viņš neiedziļinās vispirms jau tāpēc, ka šīs pārtikas piedevas ir nežēlīgi dārgas. Kultūrisms ir viens no visdārgākajiem, tiesa, arī apmeklētākajiem sporta veidiem. Latvijā populārākais kultūrists Aivars Visockis, kurš nupat konkursā “Misters Universum” novērtēts kā otrais labākais, mēnesī pārtikai iztērē apmēram 300 latu un tikpat daudz sporta papilduzturā.
Par vingrošanu un treneri
Leonardo Bērziņš:- Sporta zāli apmeklēju veselības dēļ. Vēlos uzlabot savu fizisko veselību un vienlaikus būt piemērs tiem, kuri neapmeklē vingrošanas zāles, staigā pa tumšām vietām un neklausa vecākus. Mans izskats un veselība viņiem varētu būt motivācija pilnveidot savu ķermeni. Tā nopietni sāku trenēties kopš vasaras. Lietoju arī uztura bagātinātājus, jo, daudz trenējoties, papildu nepieciešams daudz ogļhidrātu un proteīna. Parastajā pārtikā ir par maz arī olbaltumvielu.Treneris mums ir labs, turklāt šī zāle ir tuvākā, labi aprīkota un vienīgā vieta Valkā. Pateicoties trenerim, te jūtos ļoti labi.Uģis Šmits:- Man negribas doties uz Igauniju, tāpēc šī faktiski ir vienīgā vieta, kur ērti trenēties. Nedomāju, ka atlētiskā vingrošana būs mana galvenā aizraušanās, taču vēlos iegūt pievilcīgāku augumu. Šajā klubā ir arī vairāk iespēju nekā ģimnāzijas vingrošanas zālē. Mūsu treneris ir lielisks. Viņš vienmēr gatavs paskaidrot, kas darāms, lai gūtu vēlamo rezultātu. Viņš ir labs cilvēks un liels joku plēsējs. Man patīk.
