Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis PētersonsInterpretējot likuma 69.1 pantā un 69.2 panta deklarētās normas par pārvaldes modeli un pārvaldes vadītāja funkcijām pārvaldē, ir attiecināms vienīgi uz atsevišķi, patstāvīgi darbojošām pārvaldēm, kurām ir savs finanšu budžets, grāmatvedība, lietvedība. Likumdevējam būtu jāizslēdz likuma 69.1 panta deklarētā norma, jo administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotā Strenču novada dome ar 2009. gada 1. jūliju izveidoja pašvaldības iestādi ”Strenču novada dome”, kā struktūrvienības tajā iekļaujot Strenču pilsētas pārvaldi, Sedas pilsētas pārvaldi, Jērcēnu pagasta pārvaldi un Plāņu pagasta pārvaldi. Dome šī gada laikā ir izvērtējusi un strukturāli izveidojusi efektīvu maza novada pārvaldības modeli, proti, pārvaldēm netiek izstrādāti un apstiprināti atsevišķi budžeti, nav atsevišķas grāmatvedības uzskaites, budžeti tiek veidoti iestāžu līmenī, bet grāmatvedības uzskaite ir centralizēta visā novadā. Lai nodrošinātu likuma „Par pašvaldībām” 69.1 pantā noteikto pārvalžu funkciju(Pagasta vai pilsētas pārvalde: 1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem; 2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem; 3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā; 4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem; 5) reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistru un atkārtoti izsniedz laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības likumā “Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā; 6) nodrošina pieejamību informācijai par domes pieņemtajiem lēmumiem.) izpildi, pārvalžu darbība ir organizēta šādi: katrā pārvaldē strādā domes centrālās administrācijas departamentu speciālisti (kasieris, lietvedis, Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departamenta komunālo nodaļu darbinieki) un domes izveidoto iestāžu (Bāriņtiesa, Dzimtsarakstu nodaļa, Sociālais dienests) darbinieki, kuri, katrs savas kompetences, padotības un amata pienākumu ietvaros, īsteno likumā noteiktās funkcijas, kā arī nodrošina pārvalžu uzturēšanu un saimniecisko darbību to teritorijās. Šie speciālisti ir tieši pakļauti attiecīgo departamentu vai iestāžu vadītājiem, tādējādi likuma 69.2 pantā deklarētās pārvaldes vadītāja pienākumi dublē departamentu vadītāju pienākumus, kā arī iestāžu “Strenču novada dome”, “Strenču novada dzimtsarakstu nodaļa” un “Sociālais dienests” vadītāju pienākumus. Diemžēl likumdevējam nav iespējams praktiski izvērtēt likuma teorijā definēto normu praksē, reāli praksē aktualizējas mazas pašvaldības efektīvs pārvaldības modelis, kā rezultātā tiek izpildīts likumā definētās pārvaldes funkcijas. Dome konceptuāli ir izvērtējusi maza novada efektīvas pārvaldes modeļa praktisko nozīmi, konstatējusi, ka ir iespējams racionāli izmantot pašvaldības budžeta līdzekļus, uzlabot domes administrācijas darba organizāciju, tās efektivitāti, kvalitāti un novērst funkciju dublēšanu, tādējādi dome ir ieinteresēta ierosināt likumdevējam attīstīt mazas pašvaldības efektīvas pārvaldības modeļa ieviešanu nākotnē Latvijā, un cer, ka LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība izvērtēs iespēju akceptēt domes novatorisko iniciatīvu ieviest efektīvu pārvaldības modeli mazo novadu pašvaldībās.
