Pienācis laiks, kad arī laukos cilvēki sākuši domāt, kā ekonomiskāk izmantot kurināmo un iespējami ilgāk noturēt siltumu telpās. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tagad šī mērķa sasniegšanā ir iespēja izmantot Eiropas Savienības atbalstu.
Šādu iespēju radījusi Latvijas investīciju aģentūra, piedāvājot dalību Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstītajā projektā “Daudzdzīvokļu māju siltumizturības uzlabošanas pasākumi”. Par to otrdienas pēcpusdienā Kārķu pagastā sarunā ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem informēja pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls un lauku attīstības speciāliste Sandra Pilskalne. Kārķu pagasts novadā no lauku centriem ir pirmais, kur sākusies nopietna piedāvātās iespējas apsvēršana. Eiropa gatava maksāt pusiPirmās sarunas notika ar triju paneļu namu iedzīvotājiem, jo kaut arī salīdzinoši tās ir visjaunākās, tomēr paneļu sienas aukstumam turas pretim vājāk kā ķieģeļu ēkas.Namu pagalmā uzklausīt pārvaldes vadību bija sanākusi lielākā daļa iedzīvotāju, jo kuru gan šajos laikos neinteresē iespēja dzīvot labāk ar mazākiem izdevumiem. Tiesa, lai to panāktu, vispirms gan vajadzēs maksāt vairāk, un tas, kā izrādījās, pašlaik ir viens no galvenajiem šķēršļiem piekrišanai piedalīties projektā par namu siltināšanu.Kā var iegūt Eiropas Savienības finansiālo atbalstu namu siltināšanai, to sanākušajiem izskaidroja A. Cekuls. Pirmā saruna notika pie 6. dzīvojamā nama. “Vispirms šādam pasākumam vajadzīga vairāk nekā puses nama iedzīvotāju piekrišana. Ir bankas, kuras vēlas, lai ēkas siltināšanai būtu piekrituši pat 75 procenti mājas iedzīvotāju. Piemēram, jūsu mājā ir 15 dzīvokļi, tātad projektu vajadzētu atbalstīt vismaz 11 dzīvokļu saimniekiem. Pēc tam kopsapulcē jāizvirza viens cilvēks kredīta noformēšanai un pārējo formalitāšu kārtošanai. Tad ēkai ir jāveic energoaudits un, pēc tā vadoties, jāizstrādā siltināšanas projekts. Tālākais ceļš ir uz banku pēc kredīta,” stāsta A. Cekuls.Paņemtā kredīta maksimālais nomaksas termiņš ir 15 gadi. Pusi no aizdevuma sedz Eiropas Savienība. “Esmu noskaidrojis, ka 36 dzīvokļu nama siltināšanai nepieciešami 100 tūkstoši latu, tātad jūsu 15 dzīvokļu ēkai, aptuveni rēķinot, varētu pietikt ar pusi šīs summas. Vēl pusi no tās segtu Eiropa un jums atliktu 15 gadu laikā nomaksāt 25 tūkstošus latu aizdevumu,” norāda A. Cekuls.S. Pilskalne aprēķinājusi, ka, ņemot kredītu uz 15 gadiem, katram iedzīvotājam par kvadrātmetru apdzīvojamās platības būs jāpiemaksā 28 līdz 30 santīmu. Kopumā par dzīvokli 15 gadus ik mēnesi nāktos maksāt 15 līdz 18 latus.Turklāt, ja namā 10 procenti iedzīvotāju ir trūcīgie, tad Eiropa sedz 60 procentus no aizdevuma. A. Cekuls piebilst, ka darba izmaksas var būt dažādas, jo viss atkarīgs no tā, cik lielā apjomā veicama ēkas siltināšana. Līdzīgu informāciju pārvaldes vadība sniedz arī cilvēkiem pie citiem namiem. Māc šaubas par maksātspējuIedzīvotāji piekrita, ka namu siltināšana ir laba lieta, kas nākotnē atmaksātos, tomēr uzreiz vēl baidījās pieņemt konkrētu lēmumu. Dzīve jau ne reizi ir parādījusi, ka negaidītas pārmaiņas iespējamas pat gada, kur nu vēl 15 gadu laikā. “Tādā periodā daudz kas var notikt. Ja es, piemēram, iegulstos slimnīcā, tad nekādi par kārtējo mēnesi nevarēšu samaksāt 18 latu,” izteicās kāda īrniece. Turklāt, zinot, ka laukos vairākumam iedzīvotāju maciņš nav visai biezs, neviens īsti nevēlējās uzņemties finansiālo atbildību, lai kārtotu maksājumus ar banku un iekasētu ik mēnesi maksājamo summu no iedzīvotājiem. “Problēma ir nauda. Mūsu mājā dzīvo tikai pieci jauni cilvēki, visi pārējie esam pensionāri. Lai mēs tagad uz 15 gadiem ņemtu aizdevumu, tur ir ko domāt. Te sacīja, ka dzīvoklis paliks bērniem un tie varēs turpināt maksāt. Bērni jau ir izauguši un dzīvo citur, kāda viņiem vairs daļa gar mūsu maksājumiem. Viss vēl jāpārdomā,” saka Rita Šverna. Arī Ingrīda Galzone piekrīt, ka iespēja ir ļoti laba, ko vajadzētu izmantot, tomēr ir viens bet. “Ja mēs būtu droši, ka pietiks naudas, tad problēmu nebūtu. Pilnīgi piekrītu pārvaldes vadītājam, ka kaut kas jādara, lai šīs ēkas pēc 20 gadiem nesabruktu un mums pašiem būtu labāki dzīves apstākļi. Bažas rada vien tas, vai varēšu veikt visus maksājumus,” saka I. Galzone.Jāpiebilst, ka arī tagad minēto namu iedzīvotājiem ir iespēja pašiem regulēt patērējamā kurināmā daudzumu, jo mājām ir malkas apkure un katra ģimene pati sev gādā kurināmo.S. Pilskalne atzīst, ka cilvēkiem vajag visu pārdomāt, jo dalībai Eiropas atbalstītajā projektā nav noteikts beigu termiņš. Projektā var iesaistīties arī vēlāk, tomēr cita ceļa neesot. “Mēs bieži nākotni tālāk neredzam par gaidāmo svētdienu vai pensijas izmaksas dienu. Bet jādomā tālāk, kā dzīvosim. Un šī ir viena no iespējām dzīvot labāk,” apliecina S. Pilskalne.
