“Šo ceļu mēs ejam kopā mīlestībā”. Ar šādu devīzi otrdien Smiltenē vairāk nekā 500 pedagogu un citu interesentu no Baltijas valstīm un Krievijas pulcējās 4. Baltijas Humānās pedagoģijas konferencē, diskutējot par skolotāja lomu un misiju mūsdienu sabiedrībā.
Konferenci ar savu klātbūtni pagodināja pedagoģijas profesors Šalva Amonašvili, Starptautiskās humānās pedagoģijas asociācijas vadītājs, Krievijas Izglītības akadēmijas goda loceklis. Šonedēļ Smiltenes ģimnāzijā vairākas dienas notiek viņa autorseminārs par humānu un personisku pieeju bērna audzināšanai un izglītošanai. Uz semināru ir pieteikušies vairāk nekā 240 cilvēku.Bērns jāpieņem kā līdzvērtīgsTieši šī humānā un personiskā pieeja bērnu audzināšanai, kā arī dvēseles esamības atzīšana un bērnu dvēseļu audzināšana ir humānās pedagoģijas galvenā ideja. Savukārt skolotāju misija ir bērna dvēseles izkopšana.Šo ideju aktīvi popularizētāji konferences namatēvs, Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis un viņa vietniece Ilze Šulte gandarīti atzīst, ka humānās pedagoģijas ideja Latvijā strauji izplatās. Ja pērn Baltijas humānās pedagoģijas konference sapulcināja 350 cilvēku, tad šogad – jau 520. Uz pasākumu ierastos vēl vairāk skolotāju, taču līdz pēdējam stūrītim pārpildītajā Smiltenes kultūras un sporta centra lielajā zālē un balkonā nebija vairāk vietas.No Matīšu pamatskolas Burtnieku novadā, kas uzsākusi iet humānās pedagoģijas ceļu, uz konferenci atbrauca deviņi skolotāji. Matīšu skola jau divus gadus ir uzņēmusi humānās pedagoģijas vasaras skolas dalībniekus, un tās skolotāji arī ikdienā izmanto humānās pedagoģijas atziņas, galvenokārt klases audzināšanas stundās un sadarbībā ar skolēnu vecākiem. “Vai bērni mainās? To mums prasa visi,” smaida Matīšu pamatskolas direktores vietniece izglītības jautājumos Ligita Lurina. “Taču daži gadi nav tas laiks, lai varētu ļoti pretstatīt, – agrāk bērns bija tāds un tagad tāds. Taču kopumā jau var saskatīt pozitīvas ievirzes. Galvenais, bērns ir jāpieņem tāpat kā pieaugušais, nevis kā mazāks un dumjāks.” Skolai jāpalīdz atrast vērtībasKonference bija veltīta cilvēkiem, kuri meklē garīguma caurstrāvotus, individualizētus un mūsdienīgus risinājumus skolas un sabiedrības atjaunošanai šodienas materializētajā laikmetā. Vairāki lektori par glābēju nosauca mīlestību. Par mīlestību kā pedagoģijas kategoriju runāja arī Š. Amonašvili, vienlaikus uzsverot humānās pedagoģijas lomu cilvēka garīgās kultūras izkopšanā. Skolotāji paiet garām vērtīgākajām idejām izglītībā, domājot, ka tās ir nākotnei, ka tās ir pretstats mūsu dzīvei, un pat diskutē, vai var izaudzināt humānus cilvēkus nehumānā sabiedrībā. “Taču mums ir jāpiesauc mūsu labākās vērtības, jo tās ir mūsu glābēji. Ja mēs pakļausimies dzīvei, tā samīdīs mūs. Mēs ceļam dzīvi, nevis tā ceļ mūs,” aicināja Š. Amonašvili. Viņš katru skolotāju iztēlojas kā mākslinieku pašai skaistākajai gleznai, kuras audekls ir bērns, taču ir jāņem palīgā labākās pedagoģiskās īpašības, lai nekļūdītos.Šādas universālas vērtības piedāvā humānā pedagoģija, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inta Juhņēviča. “Tās ir vērtības, kas būtiskas katram cilvēkam visos laikos un šobrīd vēl vairāk. Mūsdienu cilvēks ir apmulsis. Viņš meklē savu vietu un patiesās vērtības šajā dzīvē. Jautājums ir par to, cik mūsdienu skolā ir daudz iespēju, laika un vēlēšanās par šīm vērtībām runāt,” atgādina I. Juhņēviča.Runāt par to aicina arī konferences organizatori: Smiltenes novada dome sadarbībā ar Latvijas Humānās pedagoģijas asociāciju un Rīgas Anniņmuižas vidusskolas Humānās pedagoģijas centru. Konferences dalībnieki otrdien arī strādāja meistarklasēs, daloties pieredzē un gūstot jaunas atziņas darbam ar skolēniem.
