Andis Gredzens pašlaik sēž divos krēslos. Viņš ir koncerna “Vapo Baltic” ražošanas direktors Baltijas valstīs un akciju sabiedrības “Seda” valdes priekšsēdētājs. Šajā amatā viņš ir kopš augusta, kad pensijā devās bijušais priekšsēdis Sergejs Cepeļevs, taču uzņēmumā strādā jau 19 gadus. Jautāts, kā visu var uzspēt, viņš atbild, ka ir grūti. “Jācenšas. Tagad tāds laiks, taču ceru, ka tā nebūs mūžīgi,” pasmaida A. Gredzens.Iegūts nedaudz vairāk par pusi no plānotāViņš atzīst, ka šī bija viena no sliktākajām sezonām beidzamo gadu laikā. Iebilstu, ka bija taču sausa un karsta vasara. A. Gredzens teic, ka tā šķiet visiem, kuri nav saistīti ar kūdras ražošanu un biznesu šajā nozarē. “Lietus dienas praktiski nemanīja, taču tas, ka vakarā vai naktī nolīst 10 – 15 milimetru lietus, cilvēkiem šķiet, ka tas ir tikai tāds foršs svaigums. Mums tas ļoti traucēja strādāt,” atzīst kūdras ieguves speciālists. Viņš atceras tikai vienu gadu, kad iegūts mazāk par pusi no plānotā.Vienu kūdras ciklu var novākt tikai reizi trijās dienās. Ja katru trešo dienu kaut nedaudz uzlīst, tad viss iekavējas. Šajā sezonā iegūts tikai 54 procenti kūdras no plānotā. Apaļos skaitļos tas izskatās tā: no 400 tūkstošiem kubikmetru iegūti 250 tūkstoši frēzkūdras, grieztās gabalkūdras, sīkgabalkūdras un lauksaimniecībā izmantojamās kūdras, kuras ieguvē situācija ir nedaudz labāka nekā citās pozīcijās, tas ir, 60 procentu. Kūdrai ir paaugstināts mitruma procents un nākas saskarties ar pašsakaršanu un nelielām kvalitātes problēmām. Tās ir risināmas lietas.Igauņiem kūdra šķiet izdevīgs kurināmaisLatvijā pašlaik praktiski neizmanto kūdru kā kurināmo. Tiklīdz izjuka Padomju Savienība un sākās brīvvalsts laiks, pēc direktora domām, gandrīz mērķtiecīgi ir grauta kūdras nozare kā tāda. Visi zinām, cik daudz valstī izmanto gāzi, akmeņogles un citus energoresursus. “Ir pilnīgi skaidrs, ka ar kūdru nevar apkurināt visu Latviju, taču šī dedzināmā izmantošana varētu būt vismaz divi procenti no enerģētikas resursiem. Tas būtu milzīgs sasniegums,” nešaubās A. Gredzens. Īrijā ar kūdru saražo 10, Somijā sešus procentus enerģijas. Arī igauņiem šajā jautājumā ir sava valsts politika un stratēģija, un mūsu kaimiņi kūdru izmanto pietiekoši labi. Arī pašlaik lielākā daļa Sedas kurināmās kūdras nokļūst Igaunijā.Tā kā lielākā daļa no saražotā ir lauksaimniecības kūdra, tad 99 procentus eksportē uz visām Rietumeiropas valstīm. Šogad tālākā eksportvalsts profesionāliem substrātiem ir Vjetnama.Igaunijā ir daudz katlumāju, kurās kā kurināmo izmanto kūdru. Gabalkūdru kurināšnai izmanto arī Valgas katlumājā. Daudz kūdras nokļūst Tartu, kas ir ievērojami lielāka siltuma ražotne. Šajā sezonā jaudīga katlumāja ir sākusi darboties Pērnavā, kur kūdru kurina kopā ar šķeldu. Nākamgad sāks darboties līdzīga katlumāja Kohtla-Jervē. A/s “Seda” pie savām piegādēm Igaunijas siltumražonā tikusi, pateicoties mātes koncernam “Vapo”. Igauņi turpina samazināt dārgo energoresursu – mazuta, dabasgāzes un akmeņogļu – importu. “Vapo” koncerns cenšas pierādīt, ka Latvijā ir izdevīgi kūdru izmantot kā energoresursu, un, cerams, ka par to ieinteresēsies pašvaldības. To ir grūti izskaidrot, kāpēc Sedā ražoto kurināmo kūdru eksportē uz vairākām valstīm, bet pēc tam par itin dārgu naudu no šīm valstīm pērk ar kūdru saražoto elektrību.Kūdras ieguves daudzums ir nesamērīgi samazinājiesA/s “Seda” strādā ar īpašu saimnieciskās darbības modeli. Uzņēmums ir piemērojies somiem un darbojas ar tā saucamajiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka apakšuzņēmējiem ir sava grāmatvedība, bilance, un tas kūdras ražošanai sniedz atsevišķus pakalpojumus. Protams, visas licences un zemes nomas līgumi ir “Sedas” pārziņā un pārraudzībā. Par to uzņēmums maksā arī dabas resursu nodokli. Kopumā akciju sabiedrībā pastāvīgi ir nodarbināti apmēram 200 cilvēku. Kūdras sezonas laikā to skaits sasniedz 300 un pat nedaudz vairāk.70. gadu sākumā tikai Sedas purvā gadā ieguva apmēram miljons tonnu kūdras. Tagad visā Latvijā kopā iegūst 800 tūkstoš tonnu. Šos skaitļus grūti salīdzināt ar pašreizējo izstrādi.Purvs veidosies par trešolielāko ezeru LatvijāĪpašs temats ir tūrisms purvā. “Protams, Sedas purvs ir īpaši pievilcīgs tūristiem, jo šeit joprojām darbojas šaursliežu dzelzceļš, pa kuru var nokļūt purvā. Latvijā tādu nav daudz. Tas gan prasa īpašas uzturēšanas izmaksas. Diemžēl tāds tūrisms, kāds tas ir pašlaik, nepieciešamos ieguldījumus nespēj nosegt. Nav viegli izpildīt visas drošības prasības, taču dzelzceļu likvidēt negrasāmies un tas pastāvēs,” sola A. Gredzens. Viņš uzskata, ka nākotnē tas noteikti būs vajadzīgs, jo pēc kūdras ieguves Sedas purvs veidosies par trešo lielāko ezeru Latvijā. Tas varētu būt ļoti interesants objekts ar ērtu piekļuvi ezeram pa dambju joslām uz atsevišķām saliņām. Pašlaik no tūrisma un zinātnes viedokļa var redzēt, kā daba sadzīvo ar ražošanu. Prakse rāda, ka šī sadzīvošana ir itin sekmīga. “Varbūt, ka purvu var uzskatīt par cilvēka pārveidotu pasauli, taču tā ir bezgala interesanta. Tur mīt daudz pārlidojošo un ligzdojošo putnu sugu. Netrūkst arī daudzveidīgas faunas un floras. Nākotnē tas tikai paplašināsies,” uzskata purvu speciālists.Lai siltuma ieguvei atgrieztos kūdras izmantošanaJautāts, cik ilgam laikam purvā pietiks kūdras rūpnieciskai ieguvei, A. Gredzens atbild, ka pašreizējās platībās un ieguves apjomos tās varētu pietikt 25 – 30 gadiem. Tāpēc nav pamata izteikumiem, ka Seda drīz beigs eksistēt un pilsētā nekas nenotiks. “Negatīvā mums tāpat pietiek, tāpēc uz nākotni jālūkojas gaišāk,” turpina ražošanas direktors.Viņš uzskata, ka tas ir pilnīgi aplami, ka Sedas pilsētas katlumāju kurina ar akmeņoglēm. Savulaik Sedas domes lēmums noteica, ka jākurina ar akmeņoglēm. A. Gredzenam tas šķiet paradoksāli, jo kurināmo iegūst turpat blakus pilsētiņai, kura radusies uz kūdras bāzes. Pašlaik kopā ar Strenču novada domi ir uzsākts projekts, kuru īstenojot, siltuma ieguvei atgrieztos kūdras izmantošana. Gluži tāpat domā arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. A. Gredzens uzteic Sedas iepriekšējās domes darbu, jo tā pilsētā ir sakārtojusi ārējos siltumtīklus, kurus turpmāk varēs racionāli izmantot.
