Otrdienas naktī parādu dēļ tika pārtraukts Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainas teritoriju. Rezultātā vairākas Eiropas valstis bija spiestas ķerties pie dabasgāzes krātuvēs esošajām rezervēm. Tas var kļūt par kārtējo vielu pārdomām par Latvijas enerģētikas nākotni. Vietējie ražotāji secina, ka Latvijā valstiskā līmenī nepelnīti aizmirsts kurināmais ir granulas, kaut gan tās ir atjaunojams resurss, tiek ražotas no kokapstrādes uzņēmumu blakusproduktiem un ir daudz zaļāks produkts nekā, piemēram, ogles. Taču, piemēram, Launkalnes pagastā strādājošais uzņēmums “Graanul Invest” gandrīz visas granulas eksportē uz Eiropu, kur to patērē galvenokārt lielās termoelektrocentrāles. Vietējā tirgū tik lielā apjomā tām nav pieprasījuma.Valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” gan ir norādīts, ka Latvija varētu nodrošināt savu enerģētisko neatkarību, izmantojot atjaunojamos resursus, tai skaitā vietējo koksni. Taču realitātē valdība pērn sprieda par gāzes un ogļu elektrostacijas projektiem un izšķīrās par ogļu elektrostacijas celtniecību Liepājā. Tāpat joprojām vismaz plašsaziņas līdzekļos nav dzirdēts, ka nākotnē Latvijas enerģētikas sektorā samazinātos dabasgāzes patēriņš, kuras piegādes avots Latvijai ir Krievijas “Gazprom”.Enerģētika faktiski ir valsts artērijas. Jau pirms vairākiem gadiem Ekonomikas ministrija deklarēja, ka Latvijai ir jādomā risinājumi, kā samazināt atkarību no importētajiem energoresursiem. Taču joprojām Latvijas zaļais kurināmais dod siltumu un elektrību Eiropai, nevis savai valstij.
