* * * Necērt mežā to eglīti, Kurā mīt Tava bērna sapņi! Ļauj, lai to stirnas apciemo, Vāverītes un zaķi. Atstāj to mežā un reizēm ej Sniegos apciemot viņu, Stirnai, zaķim un vāverei Atnesot kārumiņu. Bet mājās arī viens egles zars Radīs noskaņu siltu, Lai vari pie bērna sapņiem Tu Iet ciemos pa domu tiltu. * * * Par spīti grūtajiem laikiem, Tumsai un skumjiem prātiem Logos iedegas gaismiņas, Radīt ceļu uz gaismas vārtiem. Bēdīgais laiks ir jāpārcieš, Jāizbrien cauri tumsai Pretī gaismai, priekam un atziņai, Ka viss, kas notiek, ir mūsos. Ja dvēselē prieks, tad priecīga Šķiet ikkatra, pat pelēka diena. Ja skumjas – to pašu atrodam Notikumā ikvienā. Tāpēc ir sacīts – nevajag Apkārt sēt bēdas, pat naidu, Labāk degt prieku dvēselēs, Dāvinot gaišu smaidu. Un iedegas spožas gaismiņas Māju tumšajos logos, Lai pašiem un citiem priecīgi Šajos smagajos laika lokos.
