Anita Anitīna * * *Aizvērt durvis uz savām bēdām, Atvērt uz svešu prieku. Pieņemt ar mīlestību un cieņu Ikkatru, pat mazāko nieku. Darīt labu, negaidot samaksu, Dot, neko neprasot pretī. Gaidīt pat tad, Ja prāts saka – velti. Nest stipru ticību sevī. * * * Dārzs piesnidzis. Balts. Nav nevienas pēdas. Cik tālu skatiens redz, Viss tīrs un gluds. Tik gaišas ilgas Viegliem vēja soļiem Steidz sapņu zirgus Tālam ceļam jūgt. Un gribas doties Tālu, tālu, tālu, Un gribas palikt – Tāds šis skaistais laiks. Šķiet, var pat sataustīt To mirdzumu, kas apkārt, Un prieku saklausīt, Kas dzimst un neizgaist. * * * Zaļš egles zars Un balta svece, Bet logā Leduspuķes zieds. Vēl maza, Trausla sniegpārsliņa – Tas saucas Ziemassvētku prieks. Kornēlija Apškrūma ZiemassvētkiZiemassvētki. Baltas pārslas krīt,Pāri nogurušai zemei kaisās.Katram šonakt kāda zvaigzne spīdUn ik sirds tās gaismai vaļā raisās.Veras lēnprātībai, mieram, cerībai, Atveras kaut kam tik mūžīgam,Ko pat vārdos nevar izsacīt.Ziemassvētki. Baltas pārslas krīt,Kaut arvien šo gaišo mieru justuArī tad, kad ikdienu kā krustuAtkal tālāk vajadzēs nest rīt.Ziemassvētki. Debess gaisma plūst,Viņas staros tumsai jāizkūst. ***Nevajaga skaļu valodu,Klusums savu roku liek uz pieres,Vakars, atspiedies uz palodas,Istabā lej Ziemassvētku mieru.Egles elpa. Piparkūku smārds,Vecmāmuļas gaismas pilnā seja,Kuru apgarojis Dieva vārds;Mīkstu pārslu nesteidzīgā deja.Viss kā brīnums. Zvanu skaņas plūst.Vai tos eņģeļi aiz loga spēlē?Sirds sen pazaudēto mieru gūst,Ko tai Ziemassvētki mīļi vēlē.***Ieklausies brīnumā, ieklausies,Pazudis nav tas nekur.Zvaigžņotu roku šovakarViņš uz pleca tev tur.Ieklausies brīnumā, ieklausies,Rūpes kā pārslas lai kūst,Dvēselē atkal sen gaidītaisDebesu svētbrīdis plūst.Māra Krieviņa ***Viss mainās – te melns, te balts.Krīt sniegs un cerība atnāk.Tā atnāk ar meža spirgtajām eglēm,Ar gaišām domām un iedegtām svecēm.Jau daudziem ticība zudusi,Bet Ziemsvētki – brīnumu laiks,Un ticēsim – ejam uz gaismu!***Balts ceļš uz lauku baznīcu,Kur baltas sveces deg,Kur, skuju rakstā skatoties,Kāds eņģelīti redz.Un ticība lai nepazūd,Ka brīnums var reiz būt,Ka arī nosalusī tautaPie gaišas egles būs. ***Mirdz ziemas rītsKā balta ledus puķeUn klusums dziļšPār zemi rāmi slīd.Viss sniegā tīts,Pat pērnās kūlas laksti,Un baltā burvībāMirdz jaunā gada rīts.Tik spožs un balts,Un kluss un tīrsViņš sētā stāv un smaida,Un laikam savā baltumāNo mums to pašu gaida.Biruta ŽurovskaSvētvakars sirdīmatpūtu sniegs,bet Jaungadslai steidzasar gaidīto prieku,ka bijušais klusibūs malā liktsun nākotnei jānākar cerību drošu, ka uzsāktais kļūspar veiksmes tiltu.Stipru un paliekošu.Bez skaļiem vārdiemlai sajust var,ka šonakt svētumsdvēseli skarun mīlestībapār visiem plūstcaur lūgšanām, svecēm un mieru. ***Katram lai būtuaicinošs mērķisun dzīves prieks,Jaunajā gadāSasniegt to,ko dvēselecer un gaida! ***Ar pārslāmuzdejot debesīs,nevis uz leju laisties.Redzēt no augšas,kā gaišums klājpelēko zemes kārtu.Skatīt, kā cilvēkipriecāties spēj,sniegpārslāmkrītot sejā,it kā no debesīmsvētums kādsviņu dvēseles skartu.Marika SvīķeEs atkal gaidu klusu, svētu naktiUn brīnumu, kas reizi gadā dzimst,Kad ārpus durvīm paliek skaļie vārdiUn, visus mīlot, manī runā sirds.Kad zvaigznēs varu lasīt visam pāri:“Ir miers virs zemes. Cilvēkiem labs prāts.”***Arī tāds var būt Latvijā decembris – Bez sala un sniega.Bet istabā ienestā egle nebrīnās,Kāpēc tās zaros kāpj sveces,Un cilvēki, aizšķiļot simts mazas saules,Iededz sevī un citos prieku.To ikviens no mums pelnījis –Šajās dienās, ko lasām kā vēstules.Un kas to lai zina, – varbūt sniegs, Tur augšā dzīrojot,Tās visiem tieši mums rakstījis… ***Ziemassvētkos kā pasakāIkviens tiek samīļots,Un tobrīd katrs var padomāt,Cik – paturēts un cik – projām dots.Tas ir pamatā katram stāstam,Ko prot rakstīt cilvēka sirds,Un tieši tāpēc jau visam labajamVēl aizvien cilvēki tic…
