Ja atceramies, aicinājumi iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, skanēja jau labu laiku. Īpaši tajos nedaudzajos gados, kurus ar zināmu nostalģiju atcerēsimies kā «treknos». Vai ietaupījām? Varbūt iegādājāmies mājokli vai ilgāk lietojamas mājsaimniecības preces? Galu galā – ko darīt, kad daudzi savelk taupīšanas jostas? Speciālisti un eksperti no sabiedriskās organizācijas «Naudas plānošanas centrs» uzskata, ka galējībās krist joprojām nav nepieciešams.To, ka nevajag krist galējībās – no pārlieka optimisma, kad nauda netiek taupīta un cilvēki pērk produktus un pakalpojumus bez lielas domāšanas, iegrimt pārliekā pesimismā, kad pārstāj patērēt un cenšas ekonomēt visos iespējamos veidos, – īsi pirms valsts svētkiem uzsvēra arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Kad nav ko atlicinātTrīsdesmitgadīgā jelgavniece Ritma Veselova, kāda vidēji liela uzņēmuma biroja administratore, «Ziņām» atzīst, ka ietaupīt ģimenei iepriekšējos gados neesot izdevies. «Pirms apmēram četriem gadiem gan es, gan dzīvesbiedrs dabūjām pietiekami labi atalgotu darbu. Tā kā līdz tam īrējām mājvietu, nolēmām iegādāties paši savu dzīvokli. Protams, izmantojām bankas piešķirto hipotekāro kredītu,» viņa skaidro. Līzingā iegādātas arī vairākas mājsaimniecībā nepieciešamas dārgākas mantas. «Tas nozīmē, ka nekādus iekrājumus izveidot neizdevās un diezin vai izdosies,» sarunu noslēdz Ritma. Viņa gan atzīst – labprāt to darītu, lai gan saprot, ka tas nozīmē pamatīgu personīgā un ģimenes budžeta plānošanu.Kā iekrāt?Organizācijas «Naudas plānošanas centrs» eksperti teic, ka, sākot veidot uzkrājumus, jābūt vēlmei to darīt un, protams, pieejamiem naudas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka jāsāk ar personīgā budžeta izdevumu analīzi, izvērtējot gan ikdienas tēriņu pamatotību, gan atrodot iespējas ietaupīt. Tiek ieteikts uzkrājumu veidošanai izvēlēties aptuveni desmit procentu ienākumu, un tos vislabāk uzglabāt krājkontā kādā bankā, kurai uzticaties. Indulis Avots kaidro, ka, izvēloties banku, viņš, ja tā varētu teikt, veicis īstu «cenu aptauju». «Devos uz visām pēc kārtas un izklāstīju savu vēlmi veidot uzkrājumus,» klāsta Indulis. Izvērtējot vairāku banku piedāvājumu, viņš secinājis, ka izdevīgākos nosacījumus piedāvājusi tā, kurā tiek pārskaitīti viņa ienākumi. Kā valsts iestādē strādājošajam ienākumi pēdējos gados viņam bijuši visai stabili, tāpēc ik mēnesi no tiem uz speciāli izveidotu kontu pārskaitot aptuveni piecus procentus. «Protams, tas nav daudz, jo iegādātas dažas mantas līzingā, tomēr divu gadu laikā zināma summa iekrājusies,» viņš saka. Citiem Indulis ieteic nekautrēties un doties uz bankām, lai saņemtu bezmaksas konsultāciju par viņu piedāvājumu. Indulis arī piebilst, ka pēdējo mēnešu izmaiņas ekonomiskajā situācijā un iespējamās prognozes mudinājušas viņa ģimenē nesen pārskatīt līdzšinējos ierastos ikdienas tēriņus. Tajā pašā laikā «revīzija» nav skārusi naudu, kas tiek atlicināta uzkrājumam. Kur uzkrāt?Uzkrāt var I. Avota minētajā krājkontā. Citiem vārdiem sakot, tas ir pieprasījuma depozīts un tiek uzskatīts kā samērā drošs noguldījums naudas līdzekļu uzkrāšanai. Bankās tas ir beztermiņa noguldījums, un priekšrocība ir tā, ka var neierobežoti papildināt savu kontu, saņemt procentu ienākumus un vienlaikus brīvi izņemt naudu. Par to vienīgi banka iepriekš jābrīdina. Jāuzsver, ka uzrēķinātie procenti parasti nav tik lieli kā depozītam, tajā pašā laikā tie ir garantēti. Naudu var uzkrāt arī termiņa depozītā. Tas ir naudas uzkrāšanas veids uz noteiktu termiņu. Protams, noguldīt naudu depozītā var jebkurā laikā. Tajā pašā laikā visizdevīgāk to darīt, kad bankas veic īpašas akcijas, jo to laikā klientiem tiek piedāvāti lielāki procenti. Parasti depozīts ir ar zemu riska pakāpi un atkarībā no tā veida peļņas procentus var saņemt vairākas reizes vai arī visu summu kopā ar procentiem termiņa beigās. Depozītā naudu izdevīgi uzkrāt kādam lielākam pirkumam. Pieejami arī tā saucamie bērnu uzkrājumu depozīti, kas domāti, lai noteiktā laikā veidotu uzkrājumu viņa izglītībai vai citiem mērķiem. Šim nolūkam tiek veikti fiksēti ikmēneša maksājumi. Galvenais nosacījums – naudu var izņemt, bērnam sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu.Protams, minētie nav vienīgie veidi, kā veidot uzkrājumus nākotnei. Joprojām tiek ieteikta uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas nozīmē vienlaikus klienta dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumu veidošanu. Jāpiebilst, ka katru gadu no summas, ko cilvēks maksā šai apdrošināšanai, ceturto daļu valsts atmaksās. Vien iemaksu summa nedrīkst pārsniegt 20 procentu personas gada apliekamo ienākumu. Līdz šim diezgan populāri bija arī tā saucamie ieguldījumu fondi. Tie ir oficiāli reģistrēta un uzraudzīta struktūra, kurā tiek apkopoti daudzu ieguldītāju līdzekļi un kuri vienotas stratēģijas ietvaros tiek izvietoti noteiktos finanšu tirgus segmentos. Piemēram, akcijās, obligācijās vai nekustamajā īpašumā. Vienlaikus jāuzsver, ka pašlaik liela daļa šādu fondu pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā izrādījušies nestabili, tāpēc ieguldījumi tajos ir atsevišķas sarunas vērts temats.
