Pilsētā reklāmas stendi skandē: “Nav jēgas vairs dzīvot!” Kaķis pašnāvībai izvēlējies tabletes, suns tūlīt nošausies, kāmis griež vēnas. Video sižetā pakaras suns. Vēstījums – katru gadu uz ielas tiek pamesti piectūkstoš dzīvnieku. Dēls man jautā: kāpēc nav jēgas dzīvot?Reklāmas veidotāji skaidro, ka pūkaino kaķēnu laiks ir beidzies. Sižetiem ir jābūt tikpat dramatiskiem, cik situācijai. Daudzi tiešām tverot telefonus un zvanot, lai palīdzētu patversmei. Vismaz Ziemassvētku laikā.Ideja radās vasarā“Vasarā bija tiešām daudz cietsirdības gadījumu pret dzīvniekiem, sapratām, ka jārīko kāda kampaņa. Cilvēki paliek arvien agresīvāki, varbūt to nosaka arī vispārējā situācija. Šobrīd arvien biežāk atnes pārsalušus dzīvniekus, kuri kaut kur atrasti. Faktiski nav sistēmas, kā palīdzēt šiem dzīvniekiem,” stāsta patversmes “Dzīvnieku draugs” vadītāja Solvita Vība. Viņa nenoliedz, ka reklāmas materiāli izraisījuši diskusijas arī pašu patversmes un nevalstisko organizāciju darbinieku vidū, kad iecere tika apspriesta. “Bija, kas pajautāja: tas ir par mums? Sabiedrībā, šķiet, kritiskā robeža ir sasniegta daudzās jomās. Tāda arī ir filozofija – pateikt, ka dzīvnieki negrib vairs dzīvot šādā sabiedrībā, šādā pasaulē,” skaidro S. Vība. Viņa atgādina, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas visur pasaulē izmanto radikālas metodes, kas cilvēkus uzrunā, neatstāj vienaldzīgus. Cietsirdības līmenis ir atbilstošsKampaņu izstrādāja reklāmas aģentūra “KingBanzai”, līdz ar citiem projekta atbalstītājiem ziedojot savu artavu, lai aktualizētu pamesto dzīvnieku problēmu.“Cietsirdība nav pašmērķis, tā ir realitāte. Dzīvniekus bezkaunīgi atved un pamet, piesien pie patversmes. Kāmjus met miskastēs ar visiem būriem. Turklāt to nedara kaut kādi bomži, bet kārtīgi pilsoņi. Mēs nevaram sacensties ar “kokakolas” vai “Tele2” budžetiem, tāpēc idejai jāizpaužas pietiekami stipri,” pamato projekta vadītājs Andis Zusts un uzsver, ka sabiedrība principā ignorē problēmu un diskusija, risinājumu meklējumi nenotiek. “Domāju, ka attēli neprovocē sabiedrības nenobriedušo daļu atkārtot tās lietas,” uzskata A. Zusts.Uzrauga tikai uzņēmējusReklāmas likuma 3. pants paredz, ka reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas. Savukārt 4. pants aizliedz vardarbības un kara propagandu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra Reklāmas un e-komercijas nodaļas vadītāja Ināra Kanela skaidro, ka šajā gadījumā “tā nav tāda reklāma, kādu mēs uzraugām”. Centrs uzraugot vienīgi uzņēmējus. Sabiedrības veselības aģentūras direktora vietnieks psihoterapeits Māris Talbe nesaskata, ka konkrētā kampaņa varētu pamudināt cilvēkus uz suicidālu rīcību. Viņš pieļauj, ka zināmu pamudinājumu varētu sajust, ja cilvēkam jau ir veselības problēmas, ja dzīvnieku vietā attēlotu cilvēkus. Viņaprāt, cilvēks neasociē sevi ar dzīvnieku šajā reklāmā. “Cilvēki jau televīzijā redz ne to vien. Šī reklāma ir domāta, lai izsauktu žēlumu, mudinātu uz labdarību. Cilvēks ir tas, kurš var palīdzēt,” tā M. Talbe.
