Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis, tuvojoties gada izskaņai, piedzīvojis sev nozīmīgus notikumus – piedalījies 4. Maskavas starptautiskajā teātru festivālā kā žūrijas komisijas loceklis.
A. Ikšelis vadījis meistardarbnīcu pēc Maskavas Lomonosova universitātes un Krievijas Valsts teātra akadēmijas uzaicinājuma. “Teikšu godīgi – jebkuram režisoram tas ir augstākais iespējamais lidojums. Es sākotnēji baidījos, jo savu darbu vērtēju kritiski, un domāju, ka tādām avantūrām neesmu gatavs,” stāsta režisors, kuru organizatori tomēr pierunājuši pieņemt šo priekšlikumu. Iepriekšējo nakti pirms meistardarbnīcas vadīšanas Aivars pavadījis kādā Piemaskavas baznīcas klosterī. Pēc tam bijis gatavs runāt ar 300 klausītāju auditoriju, kurā bija arī Teātra akadēmijas profesori, Krievijā pazīstami režisori un šo pasākumu filmēja televīzija. A. Ikšelis runājis par tēmu “Aktiera psiholoģiskā sagatavošana pirms izrādes un aktiera enerģētiskais lauks izrādē”. Divas stundas pagājušas nemanot, un, kad atskanēja aplausi, viņš sapratis, ka pasākums, šķiet, ir izdevies.Nav jābaidās no lielākas iešanas dziļumāNupat nedēļu Valkas pilsētas teātris viesojās Sanktpēterburgā un piedalījās 6. starptautiskajā teātru festivālā “Avangards un tradīcijas”. “Interesanti bija tas, ka pēterburdzieši mūs ielūdza ar Čehova izrādi “Melnais mūks”, bet Maskavas teātra darbinieku savienība lūdza izrādīt Andreja Zinčuka darbu “Vientulības gaisma”. Līdz ar to bijām vienīgais teātris, kurš piedalījās ar divām izrādēm,” stāsta režisors. Lielākais pārbaudījums valcēniešiem bijis tas, ka uz izrādi ieradies pats autors ar cienījamu kritiķu saimi. A. Ikšelis apgalvo, ka vairāku sakritību un apstākļu dēļ šo izrādi izdevies nospēlēt labāk nekā jebkur Latvijā. Pēc izrādes skatītāji cēlās kājās un sauca “bravo”. “Bijām apmulsuši ne pa jokam. Zinčuks lielā steigā pēc izrādes organizēja vīna galdu,” atceras režisors. Lielākais pārsteigums bijis nākamajā dienā, kad autors ieradies ar savu jauno lugu, kuru jau bija iedevis kādam Pēterburgas teātrim, bet izteica vēlmi un lūgumu, ka vispirms tā jāiestudē Valkā.Kad aktiera ķermenis vēl nav pamodiesTeatrāļu saime ļoti priecājās par Jurija Menča tēlojumu A. Zinčuka monoizrādē. Kritiķi īpaši atzīmēja, ka ar tik pieticīgiem skatuviskajiem līdzekļiem panākts neticami liels efekts. Aivara paziņas no Maskavas teatrāļu vides piebilduši, ka šo izrādi varēja interpretēt vēl dziļāk un no tā nav jābaidās. Tas Valkas pilsētas teātrim ir augsts vērtējums. To apstiprina arī festivāla diploms un balva. A. Ikšelis pirmo reizi kā režisors saņēmis balvu “par mūsdienu krievu dramaturģijas atklāsmi un interpretāciju”.“Melnais mūks” tika izrādīts festivāla pēdējā dienā, turklāt pulksten 11.00 no rīta, kad aktiera ķermenis vēl nav īsti pamodies. Neraugoties uz to, izrāde izdevās. Daina Kreile, Jurijs Mencis, Aleksandrs Primaks un Aigars Pulle darīja, ko varēja.A. Primaks “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka šis teātru festivāls bijis līdzīgs daudziem iepriekšējiem – valcēnieši itin mīļi sagaidīti, atbalstīti un pavadīti. Amatierteātru festivālos visi ir kā viena liela saime.“Tālvils” ir kļuvis neticami populārsA. Ikšelis atkal atkārto, ka daudzi valcēnieši skeptiski raugās uz te notiekošajiem starptautiskajiem teātra un citiem festivāliem, domājot, ka par iztērēto naudu lietderīgāk būtu nobruģēt kādu lieku ietves metru. “Mūsu tradicionālā Kultūras nedēļa, festivāls “Tālvils” ir kļuvis neticami populārs. Lai kurp arī dodos, allaž pārliecinos, ka par mūsu mazo pilsētiņu šajā aspektā ir ļoti daudz pozitīvas informācijas un atsauksmju.
