Gaismas un tumsas šķirtnē (publicēts 22. novembrī)XXX: Šoreiz negribu piekrist autoram, ka pirms gada nejuta krīzes tuvošanos. Jau tad samazinājās Latvijas eksporta produkcijas vairums, tas bija brīdinājums, ka pasaules maksātspēja samazinās… Tas gan ir mans subjektīvais viedoklis… Jā: Nu forši, Gobas kungs! Neanalizēšu pa punktiem lietas, kur pilnībā nepiekrītu, bet kopumā te ir atbildes uz daudziem jautājumiem. Un atziņa – katram jāpārskata sava attieksme. Vaimanāšana un ņerkstēšana augļus nenes, ja nu vienīgi tos rūgtos! tirliņs: Divas lietas: 1. Ja jau valstij pieder sava banka, tad kāda mārrutka pēc valsts un pašvaldības iestādes glabāja savus algu kontus un daudz ko citu privātajās bankās un kas par to atbildēs. Parex esot labākus noteikumus devis, bet, man domāt, ka tur atkal bija kārtējā draugu būšana, jo bankai tak ir reāls labums no šitā visa.2. Joprojām paliek atklāts jautājums Gobas kungam – kāpēc mēs ēdam ķiplokus no Ķīnas un kartupeļus no Polijas, kad pašu zemīte stāv atmatā. XXX: Tirliņam Atbildēšu autora vietā – Ķīnas ķiplokus ēdam tādēļ, ka ķīnietis, kas audzē ķiploku, izdzīvo ar smieklīgi mazu algu. Savukārt, lai mūsu ķiploku audzētājs izdzīvotu, viņam vajag vismaz 10 x lielāku algu. G.G.: Izlasot kārtējo A. Gobas k-ga rakstu, no savas puses gribu bilst šādi. Lai saprastu, kāpēc Latvijas valdība spiesta darīt to, ko viņa dara tagad, vajag izlasīt ekonomistu Ulda Oša, Andra Šķēles un Jāņa Platā (atbilstoši – 2006., 2007., 2008. gads) referātus, kuri saņēmuši Spīdolas balvu. Ja kādam tas par grūtu vai garlaicīgu, tad viņš internetā var atrast Latvijas radio1 raidījumu arhīvā 23. novembrī plkst. 16.05 izskanējušo raidījumu „Ziņu dienests piedāvā”. Tas gan atspoguļo J. Platā referātu saīsinātā versijā, bet tomēr dod pietiekamu priekšstatu gan par iepriekšējiem rakstiem, gan par jaunāko un iezīmē iespējamos variantus – ko darīt tālāk. Gobas k-gs saka, ka Kargins un citi domājuši, ka dzīve turpmāk „iešot tikai augšup” un šāds nepamatots optimisms viņus attaisno. Mani neviens neattaisnos, ja es, vadot savu auto un redzot brīdinošas ceļa zīmes, domāšu, ka ceļš ies tikai taisni, un uzbraukšu aiz līkuma stāvošam „objektam”, izraisot katastrofu. Turpretim par valsts stūrēšanu atbildību tā īsti neviens nenes. Bet vajadzētu būt likumam par fiskālo atbildību (J. Platais). Neesmu A. Šķēles piekritējs, bet ekonomikas jomā viņa kompetence nav apstrīdama. Viņš, turpinot savu pagājušā gadā iesākto domu par katlu, krupi un uzvārīšanos, šogad saka, ka, savlaicīgi nepārtraucot vārīšanos, no katla ūdens ir iztvaikojis un krupis ir izcepies. Ja tagad neatradīsies ūdens, ko uzliet krupim, tad viņš sabirzīs pelnos. Cerams, Eiropas Komisija un Starptautiskais valūtas fonds ūdeni iedos…
