Pārstrādei nodotas pirmās tonnas depozīta iepakojuma

Kopš šogad 1. februārī Latvijā oficiāli sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, pirmajos vairāk nekā divos mēnešos pārstrādei nodotas 125 tonnas depozīta iepakojuma.

Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas mēroga vadošie dzērienu ražotāji. Iepakojuma pārstrādes jautājumos atbildīgā puse ir lielākais PET pārstrādes nozares uzņēmums  Baltijas valstīs akciju sabiedrība “PET Baltija”.  

Ieguvums – tīrs, nepiesārņots materiāls

Depozīta iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā apstrādātas un pārstrādei nodotas pirmās 85 tonnas PET iepakojuma, savukārt izvešanai sagatavotas 40 tonnas alumīnija iepakojuma, informē DIO mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna.

Pirmās iepakojumu kravas nogādā pārstrādei uz pašmāju uzņēmumu AS “PET Baltija” un Vācijas uzņēmumu “Novelis Deutschland GmbH”. Tērauds nonāk pie vietējā uzņēmuma SIA “Tolmets”, savukārt stiklu pārstrādā Lietuvas uzņēmums “Kauno stiklas”. No pārstrādātā materiāla varēs ražot jaunus izstrādājumus, piemēram, dzērienu iepakojumus, apdares materiālus, stikla flīzes, auto detaļas u. tml.

“Depozīta sistēmas priekšrocība ir tā, ka varam iegūt tīru un ar sadzīves atkritumiem nepiesārņotu materiālu, kuru iespējams 100 procenti pārstrādāt, turklāt šāda materiāla izmantošanai ir plašākas iespējas. Pirms iepakojumu nodošanas pārstrādātājiem materiāls tiek uzskaitīts, sašķirots un sapresēts ķīpās, lai tā transportēšana būtu pēc iespējas efektīvāka. Šobrīd pārstrādei nodoto PET pudeļu apjoms ir līdzvērtīgs 2850 kubikmetriem, kas ir apmēram tikpat daudz kā olimpisko spēļu peldbaseina tilpums. Bez depozīta sistēmas liela daļa šo iepakojumu nonāktu dabā vai tiktu apglabāti poligonu atkritumu kalnos,” stāsta DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Taujāts, vai pēc depozīta sistēmas ieviešanas tukšās pudeles un skārdenes piepilsētu mežos cilvēki izmet mazāk, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes reģiona Silvas iecirkņa mežkopis Normunds Vīksna atteic, ka to secināt vēl ir pāragri. Piemēram, Smiltenes piepilsētas mežos var redzēt gan vecāku iepakojumu, gan arī vizuāli “svaigāku”, kas izmests atkritumu urnās LVM atpūtas vietās.

“Ir atpūtnieki, kuri diemžēl tās savas divas iztukšotās pudeles neliek mašīnā un neved atpakaļ. Jāņem vērā arī tas, ka depozīta sistēmā nevar nodot, piemēram, šampanieša pudeles, alkoholisko dzērienu blašķītes un tamlīdzīgi,” uz potenciālajiem vidē izmestajiem iepakojuma veidiem norāda Normunds Vīksna.

DIO atgādina, ka depozīta sistēmā var nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, kuros iepildīti bezalkoholiskie dzērieni, visu veidu alus un citi alkoholiskie (līdz 6%) dzērieni, savukārt pats iepakojums ir bez būtiskiem bojājumiem, bet uz dzēriena etiķetes atrodas skaidri nolasāms svītrkods un Latvijas depozīta sistēmas zīme.

No PET pudelēm ražo pat mugursomas

Viens no izplatītākajiem bezalkoholisko dzērienu iepakojumu veidiem ir PET iepakojums. Viss Latvijas depozīta sistēmā savāktais PET materiāls tiek nodots pārstrādei uzņēmumā AS “PET Baltija”, kas ir viens no lielākajiem PET pudeļu pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā. “Aprites ekonomikai attīstoties, aug arī savāktā materiāla vērtība un parādās aizvien jaunas idejas un tehnoloģijas savākto polimērmateriālu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Jau šobrīd PET materiāls tiek plaši izmantots ne tikai jaunu PET pudeļu ražošanā, no tā top arī PET plēve dažāda veida pārtikas un nepārtikas iepakošanai, spriegošanas lentes, ko parasti redzam mēbeļu un citu lielgabarīta produktu iepakojumā, pildvielas segām, tepiķi, celtniecības materiāli, skaņas izolācijas risinājumi un pat poliestera apģērbs. Viens no atzītākajiem brīvā laika mugursomu zīmoliem nesen uzsācis ražot mugursomas, kas arī būs izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm. Augot pārstrādāta PET materiāla izmantošanas iespējām, protams, aug arī tā vērtība,” komentē Salvis Lapiņš, AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Viens no visvērtīgākajiem iepakojumu veidiem ir alumīnija skārdenes. Katru gadu Eiropā tiek patērētas līdz 50 miljardiem skārdeņu, padarot to par vienu no populārākajiem dzērienu iepakojumiem pasaulē. Alumīnija skārdenes ir arī viens no ilgtspējīgākajiem iepakojumu veidiem, jo sastāv no vidēji 70 procentiem pārstrādāta metāla. 

Efektīvai alumīnija pārstrādei ir nepieciešams pastāvīgi liels izejmateriālu apjoms, tādēļ Eiropā strādā salīdzinoši neliels skaits alumīnija pārstrādātāju, skaidro M.Stūrītis. DIO savāktā materiāla pārstrādi nodrošina Vācijas uzņēmums “Novelis Deutschland GmbH”, kas ir vadošais izlietoto dzērienu skārdeņu pircējs un pārstrādātājs visā pasaulē un ik gadu pārstrādā vairāk nekā 74 miljardus skārdeņu.

Alumīnija skārdeņu vidējais dzīves cikls ir pāris mēneši. Ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām pārstrādāta skārdene var atgriezties veikalu plauktos 60 dienu laikā. Būtiski, ka alumīnijs var tikt pārstrādāts neierobežotu reižu skaitu un no tā iespējams izgatavot ne vien jaunus dzērienu un pārtikas produktu iepakojumus, bet, piemēram, auto detaļas un citus vērtīgus priekšmetus, uzsver DIO.

No 1. maija – tikai ar depozīta zīmi

No februāra tirgū laisti jau vairāk nekā 49 miljoni ar depozīta zīmi marķētu produktu. DIO informē, ka lielākie tirgotāji nolēmuši no 1. maija dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt, lai, noslēdzoties pārejas periodam (tas beidzas šā gada 31. jūlijā), veikalu plauktos atrastos tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti produkti.

“Tas nozīmē, ka iedzīvotāji arvien mazāk saskarsies ar situācijām, kad tiek iegādāts dzēriena iepakojums bez depozīta zīmes, ko depozīta sistēmā nav iespējams nodot. Līdz ar to arvien lielākai sabiedrības daļai ir iespēja iesaistīties depozīta sistēmā, ko apliecina arī dati – martā iedzīvotājs vienā depozīta punkta apmeklējuma reizē nodeva vidēji piecus depozīta iepakojumus, bet maijā šis skaits pieaudzis jau līdz 12 iepakojumiem,” aktuālo situāciju komentē M.Stūrītis.

Pēc DIO sniegtās informācijas, līdz 12. maijam depozīta sistēmā nodoti jau 14 miljoni tukšo depozīta iepakojumu. 

Ja tomēr nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, DIO aicina sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu jautajumi@dio.lv vai numuru +371 20224214 lietotnē “WhatsApp”.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par saturu atbild SIA “Reģionu mediji”