Interneta portāla ziemellatvija.lv forumā šomēnes lielu ievērību ieguva diskusija “Vai sistēma Smiltenes Centra vidusskolā” par izglītības kvalitāti skolā. Portāla statistika liecina, ka tas ir šomēnes lasītākais un portāla vēsturē ceturtais komentētākais forums (94 komentāri).
Foruma tēmas anonīms pieteicējs, kurš sevi nosaucis par pilsoni un vecāku, norāda uz procesiem, kas viņu satrauc Smiltenes Centra vidusskolā, piemēram, “angļu valodas skolotāja skolā vairāk nav nekā ir”. Portālā arī izteiktas bažas par izglītības kvalitāti, ja mācību priekšmetu skolēniem pasniedz gados veci, pensionēti skolotāji.Stundas notika tik un tāForumu par Centra vidusskolu portāla redaktore Sarmīte Ozola slēdza trešdien, 12. novembrī, pēc vairākkārtēja lasītāju ierosinājuma gan portālā, gan klātienē redakcijā. “Portālā tēma sevi bija izsmēlusi, jo šai anonīmajai diskusijai nebija rezultātu un lasītājiem nebija izprotams, kas īsti skolā noticis,” skaidro S. Ozola.Pilsonis “met akmeni” par neizdarību viņu uztraucošo jautājumu risināšanā skolas vadības lauciņā, tāpēc “Ziemeļlatvija” lūdza skaidrojumu Centra vidusskolas direktorei Ilzei Verginai.Direktore skaidro, ka pirmais komentārs interneta portālā par Centra vidusskolas angļu valodas skolotāju tika ievietots 5. novembrī – tajā pašā dienā, kad skolvadība atļāva angļu valodas pedagoģei Gundegai Upeniecei doties uz Holandi projekta braucienā saistībā ar viņas otru darbavietu – Smiltenes tehnikumu. “Man nav pamata skolotāju nelaist, jo tad skolām jānoņem papildu pienākumi projektu darbā. Šobrīd skolotājiem tādas aktivitātes ir. Projektus atbalsta Eiropas Savienība, un arī akreditācijā skolām tiek jautāts, vai tās piedalās šādos projektos,” saka I. Vergina.Centra vidusskolas direktore uzsver, ka, neraugoties uz skolotājas G. Upenieces prombūtni, angļu valodas stundas skolā notika, un piebilst, ka pedagoģe skolā nebija tikai divas dienas.“Skolotājas G. Upenieces prombūtnes laikā pamatskolas klasēs nodarbības angļu valodā vadīja skolotāja ar angļu valodas zināšanām un atbilstošu izglītību Līga Krūmiņa-Krīgere, kura skolā vada arī angļu valodas pulciņu. Vidusskolas klasēm notika patstāvīgais darbs, kuru koordinēja skolas otra angļu valodas skolotāja Elga Kažmere, kura strādā vidusskolas klasēs un tobrīd strādāja vienlaicīgi ar otrās grupas skolēniem,” informē I. Vergina.Braucienu attaisno ar pieredziApvaicātie 12. klases skolēni “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka viņi mācījās arī skolotājas G. Upenieces prombūtnes laikā, jo skolotāja atstāja patstāvīgo darbu. “Arī citreiz, kad skolotāja uzdod tādu darbu, pildām to paši. Vienīgais, kad skolotāja ir klasē, viņa vairāk parunā,” saka skolniece Aija Šaudiņa (12. klase).Uz pilsoņa pārmetumu, ka viņa skolā vairāk nav nekā ir, G. Upeniece atbild, ka Centra vidusskolā strādā nedēļā tikai divas pilnas dienas un šajā mācību gadā skolā nav bijusi četras dienas ārzemju braucienu dēļ.“Svešvalodu skolotājam tā vide, kurā runā valodā, kuru viņš māca, ir viņa skola. Ļoti daudzās Rietumeiropas skolās svešvalodu skolotājiem obligāti jādodas uz to valsti, kuras valodu viņš māca, lai dzirdētu šo valodu, runātu ar cilvēkiem un uzlabotu savu svešvalodas izrunu,” saka G. Upeniece. Prasa konkurētspējīgu izglītībuI. Vergina aicina skolēnu vecākus uzdot jautājumus par mācību procesu skolvadībai, nevis anonīmi izteikties internetā un, nepārzinot situāciju, pat izplatīt baumas par skolu. “Gribu zināt, kura tad bijusi tā situācija, kuru neesmu uzklausījusi un kurai neesmu meklējusi risinājumu,” piebilst direktore.Viņai gan iebilst diskusijas atklājējs pilsonis: “Var jau kāds tagad teikt, ka vispirms jārunā par to skolā, bet vai kāds tur vecākus ņem par pilnu?” “Galvenais kritērijs ir tas, vai skolotājs iemāca skolēniem savu priekšmetu, vai arī ne,” situācijas, kad rodas iebildumi par mācību procesu, komentē Centra vidusskolas vecāku komitejas priekšsēdētājs Gunārs Auders. Viņš atzīst, ka skolēnu vecāki ir runājuši par problēmām saistībā ar atsevišķiem mācību priekšmetiem, taču oficiālas vēstules skolvadībai vecāku komitejas vārdā viņi nav rakstījuši. “Ja runājam par tiem skolotājiem, kuri foruma diskusijā tiek analizēti viņu gadu un prasmju vai neprasmju dēļ, tad varu teikt vien to, ka izglītības sistēmā valstī kopumā ir problēmas un pēc dažiem gadiem jauni pedagogi nenāks strādāt uz skolu,” saka I. Vergina. Viņa uzskata, ka sabiedrībai ar cieņu tāpēc jāvērtē ikviens pedagogs jebkurā vecumā un jebkurā situācijā, un vecākiem tas jāmāca saviem bērniem. Savukārt vecāki no skolas prasa, lai tā sniegtu bērniem konkurētspējīgu izglītību.
