Vienkārša atbilde

Pagājušajā nedēļā Latvijā īpaši skaļi izskanēja divas tēmas – dziedāšana un pieminekļi. Kamēr Latviju Eirovīzijā dziedādami pārstāvēja “Citi zēni”, pie “kauna staba” Pārdaugavā pagātni, dziedādami vecas dziesmas, pārstāvēja “krievu pasaules” piekritēji. Izvirzītos mērķus nesasniedza ne vieni, ne otri.

Eirovīziju un “Citus zēnus” liksim mierā, kopš Marijas Naumovas neviens tā arī nav “atkodis”, kas visvairāk patīk tai Eiropas publikai, kas skatās šo konkursu un balso par dziesmām. Uzmanību “Citiem zēniem” šoreiz nozaga ne tikai neparedzamie balsotāji, bet arī “krievu pasaules” vāvuļotāji Pārdaugavā.

Kas tur notika, zina katrs, kas seko Latvijas ziņām. 9. maijs kopumā Latvijā pagāja bez lieliem jandāliem, tāpēc vietējiem “krievu pasaules” pārstāvjiem vajadzēja atstrādāt savu saimnieku investīcijas, sataisot jezgu, lai krievu propagandas kanāliem būtu iespēja pildīt savus tiešos pienākumus.

Tomēr, līdzīgi kā ar karu Ukrainā, arī šajā gadījumā “krievu pasaules” pārstāvji nošāva greizi. Vispirms viņi panāca, ka tiks nojaukts Pārdaugavas “kauna stabs” un citi okupāciju slavinoši pieminekļi, un, otrkārt, policijas un ministru rindas tika paretinātas no tiem, kas nav spējīgi rīkoties, ar ko tiem, kas nāks atlaisto vietā, tiek dots skaidrs signāls, ka nākamreiz jārīkojas.

Pagājušajā nedēļā Smiltenē Ukrainas karoga krāsās tika nokrāsots sarkanās armijas kareivjiem veltītais piemineklis. Sociālajos tīklos šī ziņa izraisīja lielākoties sajūsmu, taču pie ieraksta izskanēja arī jautājums, kas, savelkot domu, ir apmēram šāds – kāpēc mums tik ļoti jāuztraucas par Ukrainu? Atbilde ir gaužām vienkārša un saprotama.

Tāpēc, ka “krievu pasaule” cerēja, ka, līdzīgi kā 2014. gadā, visi noklusēs un, līdzīgi kā Krimu, izdosies okupēt visu Ukrainu. Tāpēc, ka Ukraina ir nevis kaut kur tur – otrā pasaules malā, bet tepat, un atkārtošos vēlreiz, mums ir paveicies, ka Ukrainas vietā neesam mēs. Tāpēc, ka mums ukraiņi ir tuvi kaut vai ar to, ka arī viņus savulaik okupēja un piespiedu kārtā pievienoja PSRS, un “krievu pasaules” vadītāji ne reizi vien ir izteikušies par padomju savienības atjaunošanas nepieciešamību. Arī tāpēc, ka tad, kad draugam iet grūti, mums, savelkot jostas, ir jāiet palīgā. Un, ja kauslis pagalmā iet sist vājāko, tad ir nevis jāaizgriežas un jātēlo, ka tas uz mums neattiecas, jo mums pašiem problēmu netrūkst, bet jāiet aizstāvēt vājāko!